Izstādes kuratore Vita Ozoliņa, izvadājot mūs ar fotogrāfu pa izstādi, ar lepnumu izrāda krāšņos zili baltos darbus un stāsta, ka to darināšanai izmantotas trīs dažādas tehnikas: bandhnu, batika un zilā apdruka. «Ir būtiski uzsvērt, ka darbiem, īpaši jau batikām, izmantoti tikai un vienīgi dabiskie materiāli - kokvilnas audums, bišu vasks un indigo auga pigments krāsošanai.» Šo darbu radīšanas process ir daļa no tradīcijas, ko bai dzimtas sievietes nodod no paaudzes paaudzē.
Vita Ozoliņa pati divreiz bijusi Ķīnā - tiesa, ne šajā provincē, kur tapuši darbi, tomēr pamanījusi, ka ķīnieši savos darbos mēdz izmantot zilās un baltās krāsas salikumus. V. Ozoliņa zina stāstīt, ka zilā krāsa savulaik tikusi izmantota Ķīnas imperatora tempļa apdarē: «Templis bija vieta, uz kuru imperators devās viens pats, lai pielūgtu dabas spēkus - ūdeni un gaisu, ko simbolizē zilā krāsa...»
Darbus rotā dažādi ornamenti un simboli. Piemēram, izplaukusī peonija simbolizē bagātību, fēnikss un drakons - iņ un jaņ, tīģera acs - labvēlīgu svētību, zivis un virpuļi - pārpilnību un bagātību. «Meistars, darinot darbu, iespējams, nemaz nav aizdomājies, kādēļ veido to vai citu ornamentu. Viņam tā vienkārši sanāk. Tas būtu tas pats, kas Lielvārdes jostas audējai vaicāt, kādēļ viņa mezgliņus sasējusi tieši tā un ne citādi,» saka kuratore.
Izstādē izvietotas arī krāsainas planšetes, kur var iepazīties ar informāciju par bai tautu un viņu neparasto mākslu. Pašā tālākajā telpā atrodas divi manekeni, kuri ieģērbti no zilbaltajām batikām darinātos tērpos, tādējādi norādot, ka šie audumi izmantojami arī praktiski. «Var jau būt, ka ne viena vien dāma, redzot šos audumus, iedvesmosies un kādreiz taps tērps tieši šādos toņos,» smaida V. Ozoliņa.
Viņa uzsver, ka izstāde tapusi, pateicoties labai sadarbībai ar Ķīnas vēstniecību, un ka Eiropas muzeju kolekcijās šādas batikas redzamas ļoti reti: «Esam lepni, ka izstāde sāksies Rīgā un tikai tad apceļos Eiropu!»
Diemžēl atšķirībā no aizpagājušā gada, kad muzejā viesojās meistari no Indijas un demonstrēja savu prasmi, šoreiz batiku darinātājus klātienē neredzēsim. Taču ikviens ir laipni gaidīts muzejā 16. aprīlī, kad paredzēta tikšanās ar Ķīnas vēstniecības darbiniekiem, kuri varēs pastāstīt sīkāk gan par reģionu, kur šie darbi tapuši, gan par ģērbšanās kultūras tradīcijām šajā valstī.