Jāatzīst, ka šis ir arī pēdējais 2012. gada numurs, tādēļ prasīties prasās pēc noslēguma iedvesmojošās runas, bet es vairāk esmu praktisks cilvēks ar daudzām radošām idejām, un vienkārša lapas piesārņošana ar teorētiski, glīti savirknētiem vārdiem nav manā gaumē. Iespējams, manī ir kaut kas no slavenās Bridžitas Džounsas, kura gadu noslēdz ar spriedumu par padarīto un jaunu nākamā gada apņemšanās sarakstu. Es varētu darīt līdzīgi.
Tātad, vecums 27. Svars 57 kilogrami. Precējusies. Kaitīgi ieradumi - darbaholisms. Nākamajā gadā vēlētos… to gan neatklāšu, tikai varu pateikt, ka savus sapņu sarakstu esmu ieslēpusi kādā pavisam drošā, bet publiskā vietā.
Turpinot par pieveicamajiem dzīves mērķiem, es ieteiktu tikt pie grāmatas 101 uzdevums, kas jāpaveic, kamēr esat dzīvs, jo, manuprāt, praktiskais ceļvedis dažu labu pelēcīgu dzīves dienu padarīs pavisam raibu un krāsainu. Sevišķi grāmata izmantojama janvārī un novembrī, kad pelēcības un miera ir vairāk nekā vajag. Es izpētīju lasām-/rakstāmvielas saturu un nonācu pie secinājuma, ka šajā gadā daudz vairs neuzspēšu, bet atlikt uz rītdienu to, ko vari izdarīt šodien, nav vērts. Piemēram, piepildīt bērnības sapni - uzvilkt pačku un puantes. Uzzīmēt grafiti - labi, huligānisms, bet mazliet jau var un tas piedos dzīvei asumiņu. Kolekcionēt kaut ko bezjēdzīgu - es kolekcionēju mazas rotaļu figūriņas. Tāpēc šis punkts skaitās, jo tam nav ne jēgas, ne vērtības. Met ar šautriņu kartē un dodies, kur tā trāpījusi - vienreizēja ideja, kuru noteikti vērts aizņemties, domājot par dāvanām saviem mīļākajiem cilvēkiem. Bet, ja runa par mani, es metīšu Amerikas virzienā. Varbūt pienācis laiks aizceļot kaut kur tālāk par Eiropu.
Lai radošais gars neapsīkst, un uz tikšanos nākamajā gadā!