Zināms, ka pēc grūtības pakāpes daudzdienu sacensību kalendārā visaugstāk kotējas Tour de France, taču, iespējams, smagākās viendienas sacensības ir Paris-Roubaix, kurās pagājušajā nedēļā finišēji augstajā 18. vietā. Ar ko šīs sacensības ir īpašas. It kā no riteņa pat esi nocelts?
Jā, tā bija, ka mani no riteņa nocēla. Bruģa segums spēka rezerves izsūc pamatīgi. Jo tuvāk nāca finišs, jo braukt bija grūtāk. Pēdējos kilometrus braucu gandrīz vai bezsamaņā.
Romāns Vanšteins savulaik izteicās, ka 10 līdz 15 kilometru pa bruģi esot pielīdzināmi 100 kilometriem pa asfaltu. Piekritīsi šim atzinumam?
Sacensību beigās tiešām bija tāda sajūta. Pirmais un otrais bruģa sektors nelikās kaut kas īpašs, taču ar katru nākamo kļuva grūtāk. Smagi, patiešām smagi.
Divritenis braucienam pa bruģi tiek speciāli gatavots?
Protams, sākot no stūres rokturu sagatavošanas līdz gaisa spiedienam riepās. Speciāli silikonu uzziež uz rokturiem un pēc tam aptin ar lentu, lai stūre būtu mīkstāka. Tāpat jau rokas nevar pilnībā pasargāt (Aleksejam viena delna ir noberzta līdz asinīm, uz otras tulzna tikai sākusi veidoties - aut.). Riepās spiediens ir tikai piecas, nevis kā parasti šosejas ritenim - septiņas vai astoņas atmosfēras. Tāpēc arī grūtāk ir braukt. Var jau izvēlēties - iepūst astoņas atmosfēras un braukt ātri pa šoseju, bet pārsvarā galvenā cīņa tomēr notiek uz bruģa.
Distance bija 258 kilometrus gara. Cik ilgu laiku pavadīji distancē?
Sešas stundas un pāris minūšu. Tas bija tīrais laiks distancē.
Ko sportisti ēd tik garā braucienā?
Sākumā ēdu kēksiņus un marmelādi. Beigās jau neko vairs nevarēju ieēst. Tad spiedu iekšā tikai želejas un lietoju sporta dzērienu. Nebija vairs spēka kaut ko košļāt.
Esmu dzirdējis, ka daudzdienu braucienos, lai atjaunotu spēku resursus, vakarā būtu jāapēd līdz pat 15 kilogramiem makaronu. Saprotams, ka to izdarīt nav iespējams, tāpēc jālieto speciālie organismu atjaunojošie preparāti. Kurš par to rūpējas?
Par to atbild komandas ārsts. Ar tādām lietām joki mazi. Komanda neļauj nodarboties ar pašdarbību. Jāzina kādus vitamīnus drīkst lietot, lai nebūtu nepatīkamu starpgadījumu. Skaidrs gan arī ir tas, ka bez vitamīniem tālu neaizbrauksi. Tiem ir ļoti nozīmīga loma. Vitamīniem galvenā uzmanība ir jāpievērš sagatavošanās procesā, lai sasniegtu labu kondīciju. Pārbaudes ir regulāras. Katru mēnesi ir jānodod asins un urīna analīze, pat matus griež un ņem paraugu, lai kaut ko uzzinātu. Komanda ļoti uzmanīgi seko līdzi, lai viss būtu kārtībā.
Viens no elites braucējiem savulaik izmeta, ka bez aizliegtajiem preparātiem izcīnīt augstas vietas nav iespējams. Piekrīti vai tomēr ne?
Es domāju, ka galvenā nozīme ir talantam. Ja «ir iekšā», tad ar pareizajām treniņu metodēm un atļautajiem preparātiem arī var labi sagatavoties. Noderīgi ir treniņi augstkalnē. Nepiekrītu tam, ka tikai ar dopingu var sasniegt labu rezultātu. Nezinu, kurš to ir teicis?
Neesi kādreiz saņēmis piedāvājumu lietot aizliegtos preparātus?
Nē taču.
Aprīļa sākumā nosvinēji 30. dzimšanas dienu. Patlaban ir īstais laiks augstvērtīgu rezultātu sasniegšanai, labākie gadi jau ir aiz muguras vai tikai vēl priekšā?
Treniņu procesā galvenais ir nepārforsēt. Lai nebūtu pārāk liela slodze treniņos, un lai nebūtu pārāk daudz sacensību. Nedrīkst būt tāda situācija, ka uz riteni negribas skatīties. Man tā nav, es gribu braukt, tāpēc ceru, ka labākie gadi vēl tikai priekšā.
Riteņbraukšana ir smags darbs. Cik stundu uz riteņa dienā pavadi?
Nedēļā sanāk vidēji divdesmit stundu. Dienā tās būtu vidēji trīs stundas, bet katru dienu jau es nebraucu. Dažreiz atļaujos nedēļā divas brīvdienas. Nopietni gatavojoties viendienas sacensībām, nedēļā nobraucu pat trīsdesmit stundas. Teikšu kā ir - tas nav viegli. Tad ir jābūt patiešām nopietnai motivācijai. Slodze tiek forsēta pakāpeniski, no trijām līdz pat septiņām stundām dienā. Astoņas - tas jau ir par daudz.
Daudzdienu sacensības, kā Tour de France, laikam nav tava specifika. Uz augstām vietām tieksies viendienas mačos?
Jā, tā ir, ka uz augstu vietu daudzdienu kopvērtējumā man grūti cerēt. Neesmu baigais kalnā braucējs. Labs rezultāts vēl varētu būt viendienas sacensībās vai arī velobrauciena atsevišķā posmā.
Cik reāli, ka šogad brauksi Tour de France - 70 procentu?
Mazāk, kādi piecdesmit.
Ja brauksi, augsta vieta varētu būt līdzenuma posmā?
Tāds plāns ir, bet, kā būs īstenībā, to jau redzēsim. Es no savas puses darīšu visu, ko varēšu, bet būs jāskatās, kā sanāks un kādu lēmumu pieņems komanda.
Olimpiskās spēles Londonā ietilpst tavā plānā?
Tā ir mana prioritāte, lai olimpiskajās spēlēs būtu labs rezultāts, tiesa, vēl līdz galam nav zināmi atlases kritēriji. Varbūt grupas braucienā būsim divi no Latvijas - tas jau būtu ideāli, tad uz kaut ko varētu cerēt.
Grupas braucienā liela nozīme ir distances reljefam. Londonas trase varētu būt parocīga?
Londonā ir superīga trase. Aplī ir viens 2,5 kilometru kāpums, bet ne pārāk stāvs.
Tad jau Latvijai ir pamatotas cerības?
Protams, bet sacensības būs ļoti interesantas. Šaubos, vai būs grupas finišs. Vienu valsti maksimums varēs pārstāvēt pieci sportisti, nevis astoņi vai deviņi kā pasaules čempionātā. Tad vienas valsts pārstāvji var daudz ko izdarīt. Klimats būs nedaudz līdzīgs kā pie mums - nebūs pārāk karsts, un būs līdzīgs mitruma daudzums.
Esi plānojis, kā šosezon rīkosies - akcents būs uz Tour de France, olimpiskajām spēlēm vai pasaules čempionātu?
Priekšroka būs olimpiādei. Par Tour de France nav īstas skaidrības. Ir nodoms tūrē labi braukt pirmo nedēļu. Skaidrs, ka Tour de France otrajā un trešajā nedēļā man īsti nav ko darīt. Par pasaules čempionātu arī vēl nav īsti zināms, kas startēs.
Francijā esi kopā ar ģimeni?
Jā, meita Alise, kurai maijā būs pieci gadi, otro gadu ir Francijā un jau runā franču valodā. Es arī nedaudz jau esmu apguvis. Sieva Irina vienu reizi nedēļā apmeklē franču valodas kursus. Viegli nav, bet treniņu apstākļi man ir labi.
Cik pelna pasaules labākie profesionālie riteņbraucēji?
No 700 000 eiro un uz augšu. Labākie pat vairāk par miljonu gadā. Tādu braucēju ir pāris katrā komandā, ne vairāk. Vidējais līmenis gadā saņem no 70 000 līdz 250 000 eiro, cik nu turīga ir attiecīgā komanda. Liela daļa mēnesī saņem tikai 3000 eiro, tāpēc jau arī ir tik daudz dopinga skandālu, jo viņi dara visu, lai arī saņemtu lielu naudu. Riskē un iekrīt dopinga kontrolē.
Vidējo līmeni vēl neesi sasniedzis?
Protams, jācenšas, lai to sasniegtu. Dažreiz nepaveicas, citreiz neesi bijis īstajā brīdī pareizajā vietā, tāpēc arī labi, ka vienās no pasaules smagākajām sacensībām iekļuvu labāko divdesmitniekā.
Prēmiju arī saņēmi?
Nē, mums komandā nav paredzēta prēmiju sistēma. Labi braucot, var tikai nākotnē iegūt izdevīgāku līgumu. Prēmijas izmaksā sacensību organizatori, ja ir godalgota vieta. Par uzvaru Paris-Roubaix varēja būt 20 vai 25 tūkstoši eiro. 1.1 kategorijas sacensībās uzvara tiek novērtēta aptuveni ar 5000 eiro.
Pagaidām iztikšanai nauda pietiek, bet vecumdienām iekrāt nevari?
Tieši tā. Pamazām tuvojos labam līgumam, bet vēl neesmu līdz tam aizsniedzies. Nav viegli izsisties uz augšu. Labu braucēju ir daudz vairāk nekā profesionālo komandu. Katru gadu vairāki laba līmeņa braucēji paliek bez līguma. Par savu vietu visu laiku ir jācīnās.