Iespējams gan, ka nekādu lielo skādi Vienotībai šis lēmums nenodarīs, kaut arī tas lieku reizi devis pamatu dažādām spekulācijām par tēmu: cik vienota tad īsti ir Vienotība.
Proti, par galveno iemeslu VL-TB/LNNK atstāšanai ārpus valdības ir kļuvuši Aigara Štokenberga vadītās Sabiedrības citai politikai (SCP) iebildumi pret nacionālradikāļu klātbūtni jaunajā valdībā. Tieši SCP iebildumi jau reiz aizcirta durvis VL deguna priekšā - tas notika šovasar, kad VL saņēma kurvīti līdzdalībai Vienotībā. Šis notikumu pavērsiens kļuva par katalizatoru nacionālās apvienības VL-TB/LNNK izveidei, un tādējādi SCP netieši ir stāvējusi pie šīs politiskās apvienības šūpuļa...
No ārpolitiskā viedokļa valdība, kurā nav pārstāvēti politiķi, kas nav slēpuši savus krietni vien radikālos uzskatus, domājams, izskatīsies samērā piedienīgi. Savukārt no iekšpolitiskā viedokļa lēmums atstāt VL-TB/LNNK opozīcijā Vienotībai dažubrīd var sagādāt galvassāpes. VL-TB/LNNK līdzdalība valdībā, protams, tā īsti nespētu mazināt Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) rīcībā esošās zelta akcijas nozīmīgumu - šā vai tā ZZS ar saviem 22 deputātu mandātiem būs tā, no kuras kaprīzēm būs atkarīga Dombrovska otrās valdības stabilitāte.
Galvenais, ko Vienotībai būs izdevies panākt, atstājot VL-TB/LNNK opozīcijā, būs tas, ka frontes līnija par nacionālajiem jautājumiem tiek novilkta Saeimas ietvaros. VL-TB/LNNK un Saskaņas centrs neizbēgami atradīsies ierakumu pretējās pusēs, un šāda, savstarpēji konfrontējoša opozīcija pašreizējos apstākļos varētu izrādīties pat samērā ērta. Proti, aizrāvušies ar pretējās puses apkarošanu, opozicionāri, iespējams, netraucēs valdībai brīžos, kad tai būs nepieciešams saņemt Saeimas vairākuma atbalstu kādiem tautsaimniecību vai sociālo jomu skarošiem likumprojektiem.
Tomēr paradoksālā kārtā var izrādīties, ka lielākā ieguvēja no pašreizējās politiskās kombinācijas būs nevis Vienotība, bet gan VL-TB/LNNK, kas nu bez kompleksiem varēs sevi pozicionēt kā «vienīgos īstos» patriotus.