Nesaudzīga kritika par nespēju laikus noteikt precīzus noplūdes apmērus tagad veļas pār britu naftas gigantu British Petrolium (BP), savukārt ASV prezidents Baraks Obama tiek asi kritizēts par pārāk novēloto iesaistīšanos problēmsituācijas risināšanā. Viņš paziņojis, ka uzņemas personīgu atbildību par noplūdes apturēšanu un seku likvidāciju.
Daļēja uzvara
Lai apturētu naftas noplūdi, kas radās pēc tam, kad 20. aprīlī eksplodēja un nogrima BP īrētā naftas ieguves platforma, trešdien 1,5 kilometru dziļumā esošajā naftas urbuma izejā sāka ievadīt vairākas tonnas dubļu. Tas devis rezultātus, jo piektdienas pēcpusdienā BP pārstāvji ziņoja, ka naftas izplūde apstājusies. Ja līdz svētdienai tā neatsāksies, tad urbuma izejā sāks pumpēt cementu, lai to pilnībā «aizzīmogotu». Kāds BP pārstāvis šo operāciju pielīdzinājis roku laušanās sacensībām starp līdzvērtīgiem pretiniekiem, kuriem ir vienādas izredzes uz uzvaru, tādējādi norādot, ka tuvākās diennaktis nesīs atbildi, vai cīņa ir uzvarēta un noplūde patiešām ir likvidētā. Līdz šim noplūdes pārtraukšanas darbos BP ieguldījusi 930 miljonus dolāru (530 miljoni latu).
Piektdien izplūdušās naftas plankuma apdraudētajā ASV Luiziānas štata piekrastē ieradās B. Obama, kurš iepriekš paziņoja, ka BP būs jāatbild par «šausminošo dabas katastrofu». Tomēr viņš atzinis, ka ASV valdībai daudz agrāk vajadzēja izdarīt spiedienu uz BP, lai uzzinātu patieso naftas izplūdes daudzumu, kas tagad izrādījies daudz lielāks, nekā tika ziņots dažas dienas pēc naftas platformas nogrimšanas. «Es uzņemos atbildību. Manos pienākumos ir darīt visu, lai nokārtotu šo problēmu,» sacīja B. Obama.
Notikumi Meksikas līcī viņu spieduši izdarīt secinājumus, jo šonedēļ Baltā nama saimnieks izsludināja aizliegumu tuvākā pusgada laikā veikt jaunus dziļūdens urbumus naftas iegūšanai un izsniegt atļaujas naftas ieguvei Aļaskas un Virdžīnijas štata piekrastē. Viņš arī izteicis varbūtību, ka nākotnē ASV valdība varētu izveidot dienestu, kas nodarbotos ar dziļūdens naftas noplūžu apturēšanu.
Draudi videi
Šonedēļ kļuva zināms, ka diennakts laikā Meksikas līcī izplūda vismaz 1600 tonnu naftas, lai gan aprīļa beigās tika ziņots, ka šis apjoms ir 660 tonnu. Ja jaunākie aprēķini ir pareizi, tad Meksikas līcī līdz šim jau ir izplūduši aptuveni 94,5 tūkstoši tonnu naftas, un tas ir lielākais naftas piesārņojums ASV vēsturē, jo 1989. gadā Aļaskas piekrastē pēc naftas ieguves platformas nogrimšanas noplūda 38 tūkstoši tonnu melnā zelta, raksta New York Times.
Daļa noplūdušās naftas ir izskalota Luiziānas smilšainajās pludmalēs, un ir reāli draudi, ka var pienākt gals vietējai zvejniecības nozarei, kas ir vitāli svarīga reģiona ekonomikai. Ir bažas, ka naftas piesārņojums var nokļūt līdz Floridas piekrastei un iznīcināt koraļļu rifus, kā arī saindēt barības ķēdes.
Uztraukumu rada arī drīzā Atlantijas okeāna viesuļvētru sezona, kas solās būt sevišķi postoša. Zinātnieki baidās, ka viesuļvētras varētu pacelt daļu no Klusajā okeānā izplūdušās naftas un aiznest to līdz ASV krastiem, radot vēl lielāku vides piesārņojumu.