Pērnā gada beigās Latvijā bija astoņi valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāji, kas piedāvā 26 pensiju plānus, no tiem 10 konservatīvos plānus, četrus sabalansētos un 12 aktīvos plānus. Jāpiebilst, ka vairāki pensiju plāni sāka darbu tieši pirms 10 gadiem un tas ir pietiekami ilgs laiks, lai izvērtētu to finansiālo izdevīgumu.
Aicina veidot uzkrājumus
«Latvijā nākotnē ar esošo demogrāfiju nebūs pietiekami daudz strādājošo cilvēku. Skatos uz jauniešiem - viņi būs pasaules pilsoņi, kas negribēs nest pensiju slogu,» domā kompānijas Prudentia investīciju baņķieris Ģirts Rungainis, gan uzsverot, ka 2. pensiju līmeņa sistēma ir nepieciešama. Viņa ieskatā, ja šīsdienas strādājošā paaudze negrib vecumdienās slīgt nabadzībā, tad vai nu jāveido uzkrājumi, vai jālaiž pasaulē daudz bērnu, vai arī jānodarbojas ar biznesu. Ģ. Rungainis uzskata, ka, ekonomiskās kategorijās spriežot, viens no risinājumiem varētu būt apvienotais lielo valsts uzņēmumu pensiju fonds.
Jāatgādina, ka Valsts fondētajā pensiju shēmā jeb pensiju sistēmas 2. līmenī papildu uzkrājums pensijai veidojas, daļu no cilvēka valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām ar pensiju pārvaldītāja (fonda) starpniecību ieguldot akcijās, obligācijās un citos vērtspapīros, kā arī banku depozītos, skaidro Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) pārstāve Baiba Melnace.
LKA apkopotā informācija liecina, ka pērnā gada beigās pensiju shēmā kopumā bija uzkrāti 1,028 miljardi latu, no tiem 860 miljoni latu ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras iemaksas, bet 168 miljoni latu jeb 16,3% ir pārvaldītāju nodrošinātā peļņa. Pērnā gada laikā 2. pensiju līmeņa aktīvi ir pieauguši par aptuveni 152 miljoniem latu, un vairāk nekā pusi no šī pieauguma jeb aptuveni 77 miljonus latu veido pensiju plānu investīciju peļņa.
Vairāk nekā miljards
Visnotaļ kritiski noskaņots pret Latvijas pensiju plānu rezultātiem ir Baltic Legal Practice Oￃﾜ partneris Kalvis Vītoliņš, kurš norāda, ka no «visām ziņām vienīgā labā» ir tā, ka uzkrātais pensiju apjoms pensiju 2. līmenī ir pārsniedzis vienu miljardu latu.
«Apgalvojumi, ka Valsts fondēto pensiju shēmas jeb pensiju 2. līmeņa plānu vidējais gada ienesīgums 2012. gadā bija turpat 9% un ka tas liecinot par nez kādu veiksmi, ir nepareizs, jo jāskatās kopskatā ar to, ka pirms tam vairākus gadus fondi strādāja ar zaudējumiem vai labākajā gadījumā cīnījās vienā līmenī ar inflāciju. Ja krīzē daudzi pensiju fondi strādāja ar mīnusiem, tad kas šos mīnusus atmaksā? Nu, to taču sedz šie nieka procenti, par kuriem varam runāt šogad!» uzskata K. Vītoliņš.
Viņš norāda, ka, «ja tik slikti iet», tad jau šodien katrs pats var domāt par to, kā individuāli pašiem sākt pievienoties Igaunijas pensiju un citu sociālo nodrošinājumu sistēmai un «mēģinot Baltijas valstu vidu izveidot «stabilu salu», kur sociālās garantijas ietver arī iespēju ārstēties apmaksātā slimnīcā pārsimt kilometru no Latvijas, ja jau pašiem savu sistēmu neizdodas izveidot, samaksāt dakteriem un nodrošināt pensionārus».
Jāizvēlas pareizais plāns
Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības līdzekļu pārvaldnieks Pēteris Stepiņš prognozē, ka turpmākā pensiju 2. līmeņa spēja atpelnīt inflāciju būs atkarīga gan no inflācijas spiediena Latvijā, gan arī ieguldīšanas iespējām. Pašlaik Latvijas valsts neemitē vērtspapīrus, kuru ienesīgums būtu piesaistīts inflācijai, līdz ar to Latvijā nav reālas ieguldīšanas iespējas inflācijas «nopelnīšanā», kas apgrūtina inflācijas apsteigšanu īsā laika periodā. Ilgākā laika periodā inflācijas atpelnīšanu palīdz sasniegt ieguldījumi augstāka riska ieguldījumos, piemēram, akciju tirgos. Tādēļ pensiju plānu dalībniekiem, izvēloties savu pensiju plānu, būtu jāņem vērā atlikušais laiks līdz pensijai un, ja tas ir lielāks par 10 gadiem, tomēr būtu jāizvēlas aktīvie pensiju plāni, tā domā P. Stepiņš.
Savukārt Latvijas Riska kapitāla asociācijas valdes priekšsēdētājs Edgars Pīgoznis norāda, ka patlaban liela daļa pensiju fondu līdzekļu tiekot ieguldīti obligāciju fondos, kur ienesīgums esot ārkārtīgi zems. Viņš uzsver, ka riska kapitāla fondu ienesīgums vidēji ir augstāks nekā obligāciju fondiem, tāpēc, viņaprāt, tieši lielāka riska kapitāla fondu proporcija pensiju fonda ieguldījumos palīdzētu to ienesīgumam kļūt pievilcīgākam ieguldītāju vērtējumā.
Katram ieguldījumu plāna dalībniekam Latvijā ir tiesības pašam izvēlēties savu pensiju 2. līmeņa pārvaldnieku. Ieguldījumu plāna pārvaldnieku iespējams mainīt vienreiz gadā, bet pensiju plānu - divreiz gadā, atgādina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāve Laima Auza.
Apskatot pensiju plānu rezultātus mājaslapā www.manapensija.lv, redzams, ka pensiju plānu ienesīgumi atšķiras. Konservatīvo plānu līdzekļi galvenokārt tiek ieguldīti obligācijās un mazāk svārstīgos finanšu instrumentos - to ienesīgums ir zemāks, jo galvenais uzdevums ir pensiju līdzekļu saglabāšana. Savukārt aktīvajos plānos līdzekļi galvenokārt tiek ieguldīti akcijās - ienesīgums ir svārstīgāks, bet ilgtermiņā ir lielākas iespējas nopelnīt.
«Tuvojoties pensijas vecumam, būtu jāpārskata izvēlētā ieguldījumu stratēģija un jāizvēlas ieguldījumu plāns ar konservatīvāku stratēģiju, lai ilgtermiņā uzkrātais kapitāls īsi pirms izmaksas vairs netiktu pakļauts svārstībām,» iesaka L. Auza.
Arī 3. līmenis
Jāatceras, ka Latvijā darbojas arī 3. pensiju līmenis jeb privātie pensiju fondi.Tā ir iespēja «veidot papildu uzkrājumus savai nākotnes pensijai - iemaksas brīvprātīgi veic pats cilvēks vai viņa darba devējs, tās tiek ieguldītas kādā no privāto pensiju fondu administrētiem pensiju plāniem. Pensiju 3. līmeņa kapitāls tiek uzkrāts un ieguldīts finanšu tirgos. Latvijā darbojas septiņi privātie pensiju fondi, kas piedāvā 19 dažādus pensiju plānus, kas atšķiras gan pēc līdzekļu ieguldīšanas stratēģija), gan pēc ieguldījumu valūtas,» izklāsta B. Melnace.