Apšaubāma peļņa
Biznesa inkubatori - vietas, kur īpaši saudzīgos apstākļos var attīstīties mazie un vidējie uzņēmēji, - pēdējo gadu laikā izplatījušies visā Latvijā. Jaunajiem uzņēmējiem šeit ir pieejamas telpas, grāmatvežu, juristu pakalpojumi un konsultācijas biznesa attīstībā. Šogad pirmo reizi Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) izsludināja konkursu inkubatoram, kas palīdzētu attīstīt uzņēmējdarbību tieši radošo industriju pārstāvjiem piecu gadu garumā.
Pieteikumus iesniedza divi pretendenti - biedrības Laikmetīgās mākslas muzejs vadītājas Zanes Čulkstenas izveidotais Radošās industrijas inkubators (RII) un Attīstības projektu institūts (API). Pirmie par 1,5 miljoniem latu bija gatavi izveidot inkubatoru spīķeros pie Centrāltirgus, kas kļuvuši par jaunu kultūras salu. Otrie par maksimālo summu - 1,67 miljoniem latu - Andrejsalā, kur mākslas un kultūras dzīve visskaļāk mutuļoja pirms pāris gadiem.
Pēc vairāku nedēļu vilcināšanās LIAA par uzvarētāju pasludināja API un paziņoja, ka Radošās industrijas inkubators neatbilda tehniskajām prasībām. Kā iemesls tika minēts RII plāns pārņemt 10% kapitāldaļu jaunajos uzņēmumos, tiem stājoties inkubatorā. Šādu praksi RII bija noskatījis no sava partnera šajā projektā Zviedrijas privātajā inkubatorā IQube. Z. Čulkstena uzskata, ka tas bijis tikai iegansts, lai nepielaistu RII kvalitatīvajai vērtēšanas kārtai. RII uzsver, ka ne nolikumā, ne specifikācijā nav bijusi aizliegta šāda rīcība. «Pasūtītājs norāda tikai to, ko vajag, nevis to, ko nevajag,» Iepirkumu uzraudzības birojā sēdē, kur tika izskatīta RII sūdzība, sacīja LIAA pārstāvis Dainis Gipters. Šīs LIAA Iepirkuma komisijas vadītājs Māris Ēlerts uzskata, ka, pieļaujot tādu inkubatora darbības formu, nākotnē uzņēmums gūtu peļņu, pārdodot kapitāldaļas, ko sākotnēji pārņēmis, neko nemaksādams. Tiesa, arī otru pretendentu piedāvājumā ir šāds punkts, taču tas neparedz pārņemt kapitāldaļas automātiski, uzņemot inkubatorā.
Lai arī RII piedāvā izveidot inkubatoru par 167 000 latu lētāk, nav skaidrs, vai gala rezultātā viņu piedāvājums būs izdevīgākais. Izrādās, ka RII kā nomas maksu apsaimniekotajās telpās paredzējis 8,5 eiro (ap sešiem latiem) kvadrātmetrā. Savukārt API 2 - 3 latus.
Mākslas vietā alkohols
Z.Čulkstena ir viena no radošo inkubatoru idejas lolotājām. Tā dzima pirms pieciem gadiem Kultūras ministrijā, un radošo inkubatoru izveidi atbalstīja toreizējā kultūras ministre Helēna Demakova (TP) un viņas padomnieks Mārtiņš Vanags. Pēdējais strādā arī pie tagadējā ministra Inta Dāldera (TP). «Ministrija visu laiku par to interesējās, bez tās atbalsta nekas tāds nebūtu,» par KM līdzdalību saka Z.Čulkstena, kuru virkne nozarē strādājošo dēvēja par TP vadītajai ministrijai pietuvinātu personu. «Savulaik mēs ar Čulkstenu un Vanagu apstaigājām Andrejsalu pēc Demakovas lūguma. Viņš stāstīja, kāds te būs inkubators,» saka LIAA vadītājs Andris Ozols. Tas būtu bijis loģiski, ka inkubatoru izveido Andrejsalā - te darbojās Z. Čulkstenas vadītā biedrība Laikmetīgās mākslas muzejs. Tobrīd aktīvi izstrādāti paša muzeja izbūves projekti Andrejsalā. Taču šis nodoms pajuka. «Kļuva skaidrs, ka Jaunrīgas attīstības uzņēmums, kura īpašumā ir ēkas, grib vienkārši izīrēt maksimālo teritoriju platību,» saka Z.Čulkstena. Jaunrīgas attīstības uzņēmuma (JAU) vadītājs Valters Māziņš sarunā ir lakonisks un nevēlas atklāt pušu šķiršanās iemeslus.
Z.Čulkstena nav vienīgā, kas pametusi Andrejsalu. Uz spīķeriem pārcēlusies arī Dirty deal cafￃﾩ. «Viņi neko negribēja darīt, pielāgot telpas,» saka Dirty deal cafￃﾩ vadītājs Kristaps Puķītis. Daļa mākslinieku aizgāja, un viņu aktivitātes Andrejsalā noplakušas. Viņuprāt, JAU mērķis, piesaistot jaunos māksliniekus, bija vietas tēla uzlabošana un sabiedrības uzmanības piesaistīšana, kas bija svarīgi plānotā muzeja, dzīvojamā un darījumu kvartāla izveidē. «Andrejsala bija interesanta tikai līdz brīdim, kamēr tie vīri nezaudēja interesi par salu. Līdz ar to arī mākslinieki nebija vajadzīgi,» saka mūzikas foruma Skaņu mežs vadītājs Viestarts Gailītis. Ar «tiem vīriem» viņš domā JAU. Krīzes dēļ salas attīstības projekti, tajā skaitā Laikmetīgās mākslas muzeja izbūve, atlikti. Ēkā, kas vēl pirms laika tika izmantota izstāžu un izrāžu rīkošanai, tagad atrodas Rīgā ar prāmjiem iebraucošajiem tūristiem domāts alkohola veikals.
Veiksmīgi raksta projektus
Brīvu izīrējamo platību Rīgā ir daudz, arī Andrejsalas ēkām grūtāk atrast nomātājus, atzīst V.Māziņš. Tāpēc viņš labprāt esot piekritis sadarbībai ar API. Šis plašākai sabiedrībai mazpazīstamais uzņēmums zinātāju aprindās tiek minēts kā viens no veiksmīgākajiem ES fondu naudas projektu rakstītājiem. Tas regulāri uzvar LIAA izsludinātajos konkursos.
Aplūkojot LIAA izsniegto ES naudu biznesa inkubatoriem, redzam, ka API vārds figurē uz katra soļa. Tā iesniegtais piedāvājums vienmēr sakrīt ar maksimālo inkubatoriem pieejamo finansējumu - 1,67 miljoniem latu. Piemēram, API ir viens no dibinātājiem Ventspils augsto tehnoloģiju parkā, kura izveidei tika piešķirti 1,67 miljoni latu. Tā vadītājs ir bijušais API valdes loceklis Ivars Eglājs. Savukārt Ventspils augsto tehnoloģiju parkam pieder 30% Liepājā izveidotajā Kurzemes biznesa inkubatorā. API ir līdzīpašnieks arī Jelgavā izveidotajam biznesa inkubatoram, kas uzvarēja konkursā par biznesa inkubatoru tālāku attīstīšanu. Turpmāk tas darbosies ne vien Jelgavā, bet arī Dobelē, Jēkabpilī un Aizkrauklē. API līdzdarbojies Rīgas Tehniskās universitātes inovāciju inkubatora izveidē, un tā vadītājs Rihards Zariņš piedalīsies arī inkubatora veidošanā Andrejsalā.
«Šī joma nav plaša. Monopola kā tāda nav, bet visi visus pazīst,» tā iemeslus, kāpēc viens uzņēmums ticis pie virknes inkubatoru veidošanas, skaidro API valdes locekle Baiba Berovska. Tam neesot nekādas saistības ar to, ka vairākums šo projektu iet caur LPP/LC bastionu LIAA, kurā savulaik darbojies arī bijušais API konsultants Ralfs Kļaviņš. Tieši viņš, kā apgalvo viens no API projektu bīdītājiem Jānis Gauja, iepazīstinājis viņu ar V.Māziņu. R.Kļaviņš savulaik bija JAU valdes loceklis. JAU pieder Norvēģijā reģistrētai firmai a/s Portpro. Savulaik tā piederēja bijušajam A.Šlesera biznesa partnerim norvēģim Turmudam Stēnem Juhansenam. Tāpat arī Jānim Leimanim, kurš savulaik bija vadošs darbinieks A. Šķēles koncernā Ave Lat grupa. Šis uzņēmums ticis saistīts ar A.Šlesera cilvēkiem. Pats R.Kļaviņš vairs neatminējās, vai iepazīstinājis J.Gauju un V.Māziņu, jo «Rīgā visi visus pazīst». Viņam neesot arī nekādas saistības ar biznesa inkubatoru projektiem. «Nu neesmu es nekāds Šlesera zēns,» saka J.Gauja. Viņa pārstāvētā uzņēmuma veiksmes stāsts projektu izsišanā esot skaidrojams tikai ar milzīgo pieredzi.
Tā kā Radošo industriju inkubators ir pārsūdzējis LIAA lēmumu Iepirkumu uzraudzības birojā, tā ziņā ir pateikt, kurai no pusēm bijusi taisnība. Birojs piektdien pavēstīja, ka pieprasīs papildu informāciju no Finanšu ministrijas un tad nāks klajā ar savu lēmumu.