Kad nesen par to vēstīja laikraksts The Sunday Business Post, oficiālās amatpersonas šo informāciju atteicās komentēt, savukārt citi izdevumi vēstīja - tuvākajā laikā izmaiņas gan netiekot plānotas. Tomēr paziņojums piesaistīja plašu ievērību, jo informācija par Īrijas iespējamo nodomu likvidēt galvenokārt ASV izplatītu korporāciju nodokļu optimizēšanas shēmu izskanēja drīz pēc tam, kad Dublinai asu kritiku veltīja Savienoto Valstu varas iestādes.
Jāatgādina, ka nesen ASV Senāta Pastāvīgā izmeklēšanas komisija paziņoja - tehnoloģiju gigants Apple pēdējos četros gados izvairījies no kopumā aptuveni 39,2 miljardu latu aplikšanas ar nodokļiem (ar piebildi - par nelielu daļu šīs summas samaksāts minimāls ienākuma nodoklis). Pēc amerikāņu likumdevēju domām, korporācijai šajā nodarbē aktīvi palīdzējušas Īrijas varas iestādes, ko tās, protams, kategoriski noliedz.
Izmeklēšana jautājumā par starptautisko kompāniju, kuru lielākā daļa reģistrēta ASV, nodokļu mahinācijām sākta 2012. gada pavasarī Lielbritānijā, kad šīs valsts nodokļu dienests pievērsa pastiprinātu uzmanību tādām kompānijām kā Apple, Google, Amazon un Starbucks. Jāuzsver, ka runa nav par tādu izvairīšanos no nodokļu nomaksas, kas būtu krimināli sodāms noziegums, bet gan par nodokļu minimizēšanu, izmantojot atšķirības dažādu valstu likumdošanā.
Britu likumdevēju sarosīšanās bija reakcija uz publikācijām presē, kuras sākās 2012. gada aprīlī. Laikraksti, piemēram, vēstīja, ka no 2009. līdz 2011. gadam vietējā Amazon apakšstruktūra ir pārdevusi preces par aptuveni 6,5 miljardiem latu, taču kā uzņēmums nodokļus valsts budžetā nav maksājusi. Šis triks Amazon izdevās, pārceļot savu Eiropas centrālo mītni uz Luksemburgu, kura slavena ar zemajām nodokļu likmēm.
Britu žurnālisti arī secināja, ka, piemēram, Google no 2006. līdz 2011. gadam Lielbritānijā nopelnījusi 10,3 miljardus latu, bet nodokļos samaksājusi tikai 8,6 miljonus, savukārt Apple 2011.-2012. finanšu gadā Lielbritānijā nopelnījusi 5,2 miljardus latu, nodokļos samaksājot tikai 8,6 miljonus. Turklāt līdzīgi rīkojas nevis desmitiem, bet simtiem kompāniju.
Ar Holandes sendviču
Vairākumā gadījumu šai nodokļu optimizēšanai tiek izmantota jau pieminētā shēma īru dubultais, bieži papildinot to ar tā dēvēto Holandes sendviču (Dutch Sandwich). Vienas vai pat abu nodokļu optimizēšanas shēmu izmantošana balstās faktā, ka ASV dienesti iekasē nodokļus tikai no uzņēmumiem - ASV rezidentiem, savukārt Īrija un vēl dažas citas Eiropas valstis par rezidentēm neuzskata kompānijas, kas tiek pārvaldītas no ārvalstīm.
Pirmās shēmas jeb īru dubultā būtība ir šāda: Savienoto Valstu uzņēmums ar nosaukumu, piemēram, NO jeb Nodokļu optimizētājs, nodod paša izveidotai Īrijas kompānijai NO1 tiesības uz savu intelektuālo īpašumu, piemēram, patentiem vai cita veida autortiesībām, kas tai dod tiesības gūt peļņu par NO intelektuālā īpašuma izmantošanu, nemaksājot nodokļus ASV. Vienlaikus NO1 centrālā mītne atrodas ārzonā - vēlams ar uzņēmumu nodokļa likmi tuvu nulles līmenim, piemēram, Kaimanu salās, kā rezultātā NO1 var vispār nemaksāt uzņēmuma ienākuma nodokli, jo Īrijas likumdošana uzskata uzņēmumu par tās valsts rezidentu, no kuras kompānija tiek pārvaldīta, šajā gadījumā no ārzonas.
Savukārt NO1 nodod tiesības uz sev piederošo NO intelektuālo īpašumu Īrijas kompānijai NO2 apmaiņā pret ievērojamu atlīdzību. Tieši NO2 ir tas uzņēmums, kurš mātes kompānijas vārdā veic aktīvu darbību visā pasaulē un gūst reālo peļņu. Savukārt lauvas tiesa šīs peļņas pēc tam tiek samaksāta NO1 kā kompensācija par intelektuālā īpašuma izmantošanu. Šis maksājums ar nodokļiem netiek aplikts. Savukārt NO1, kā jau minēts, uzņēmuma ienākuma nodokli nemaksā vispār. Ja NO2 rīcībā paliek kāda simboliska peļņa, tā tiek aplikta ar Īrijas uzņēmumu ienākuma nodokli - 12,5%.
Ja rodas vēlme izmaksas samazināt vēl pamatīgāk, bet prakse liecina, ka tāda rodas gandrīz vienmēr, īru dubultajam var pievienot ārzonu Nīderlandē un iegūt shēmu, kas zināma kā Holandes sendvičs vai īru dubultais ar Holandes sendviču. Šajā gadījumā uzņēmumi Īrijā nosacīti salīdzināmi ar divām maizes šķēlēm, bet ārzona Nīderlandē - ar sieru, desu un visu pārējo, kas starp tām atrodams. Lietas būtība slēpjas tur, ka Īrija neapliek ar nodokļiem peļņu, kuru tās rezidenti pārskaita uz virkni Eiropas Savienības valstu, savukārt par peļņas pārskaitīšanu, piemēram, tieši uz Kaimanu vai Bermudu salām nākas maksāt nodokļus. Tādēļ, lai vēl vairāk samazinātu izmaksas, NO2 peļņu pārskaita nevis Īrijas uzņēmumam NO1, bet gan simboliskam uzņēmumam Nīderlandē, kas savukārt pārskaita līdzekļus uz ārzonu. Atbilstoši Nīderlandes likumdošanai šajā gadījumā nodokļi nav jāmaksā.
Neētiski, taču likumīgi
Lielbritānijā uzsāktā izmeklēšana gan nekādus taustāmus rezultātus nedeva, izņemot pašsaprotamo secinājumu, ka starptautiskās korporācijas rīkojas neētiski. Lielo kompāniju pārstāvji uz šo apsūdzību atbildēja, stāstot par globālās tirdzniecības specifiku, kā arī rādot peļņā ieinteresēto akcionāru un investoru virzienā. Īpaši, protams, tika uzsvērts, ka visi darījumi ir pilnībā likumīgi, kā arī piebilsts, ka «tā dara visi» un tie uzņēmumi, kas neoptimizēs nodokļus, neglābjami zaudēs konkurences cīņā.
2013. gadā daudzu valstu presē atkal parādījies publikāciju vilnis par globālajiem nodokļu optimizētājiem. Tomēr šogad atšķirībā no pagājušā gada attiecību skaidrošanai pievienojās arī ASV Senāts, kurš vispārējo ainu papildināja ar negaidītu apgalvojumu, ka Īrijas valdība atbalstot Apple manipulācijas ar nodokļiem. Nav vienīgi zināms, kādēļ tieši Apple, nevis, piemēram, Google, Yahoo!, Facebook, Cisco vai Adobe.
No Dublinas nekavējoties sekoja atbilde, ka Īrijas nodokļu sistēma ir pilnībā caurspīdīga, nevienam no valstī reģistrētajiem uzņēmumiem nav nekādu priekšrocību un ka Īrija vispār neļaus nevienam padarīt sevi par grēkāzi. (Ņemot vērā, cik ietekmīga ASV ir īru kopiena, skaidrs, ka neļaus arī.)
Savukārt Apple vadītājs Tims Kuks augstsirdīgi pamācīja ASV valdību, ja tā vēlas panākt, lai lielās korporācijas nogādā ASV ārpus tās robežām izvietotos līdzekļus - kopumā, atbilstoši Audit Analytics aprēķiniem, amerikāņu korporācijas ārvalstīs tur triljonu latu -, tai jāsamazina nepamatoti augstais 35% uzņēmumu ienākuma nodoklis. Tā kā ASV budžeta deficīts ir hroniska parādība, šāda iespēja šķiet gandrīz fantastiska, un domājams, ka daudzmiljardu nodokļu optimizēšana turpināsies vēl daudzus gadus. Savukārt, ja nu Eiropas valstis tomēr ieviesīs reformas, nav šaubu, ka palīdzīgu roku globālajiem nodokļu optimizētājiem pasniegs Āzijas ekonomikas.