Izdevniecības direktore Inguna Cepīte liek noprast, ka Valsts izglītības satura centrs (VISC) bailēs no sekām P. Brūvera dzejoļus licis izņemt pēc televīzijas sižeta, kurā kāda māmiņa apšaubījusi šī autora iederību 6. klases grāmatā. Savukārt VISC apgalvo, ka «oficiāli» šādu lūgumu vispār neesot izteicis. Pretrunīgās situācijas šķetināšanā iesaistījies arī izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.
Pētergailis norāda, ka ar VISC cenzūru izdevniecībai nācies saskarties, veidojot ne tikai šogad izdoto grāmatu sešgadniekiem, bet arī pagaidām vēl zem recenzentu lupas esošo literatūras mācību grāmatu 9. klasei. Autorēm Aijai Kalvei un Ilzei Stikānei, gatavojot šo grāmatu, bija jāizdara vairākas izmaiņas. A. Čaka dzejoļa Modernā idille vietā jāieliek Elēģija logā, darba burtnīcā Dzērāja dziesma jāaizstāj ar Poēmu par ormani. Nācies graizīt vairākus citus Čaka dzejoļus, Anšlava Eglīša darbus, kā arī Gundegas Repšes romānu Alvas kliedziens un Paula Bankovska stāstu. Katru mācību grāmatu vienmēr recenzē Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) apstiprināts zinātniskais recenzents un praktizējošs attiecīgā priekšmeta pedagogs. Šajā gadījumā abas recenzijas bijušas pozitīvas, taču «pēkšņi» darbu iedeva vēl vienam recenzentam. VISC pārstāve Baiba Bērziņa norāda, ka recenzentu viedokļi bijuši pretrunīgi, tāpēc recenzēšanas termiņš pagarināts.
«Tas ir stulbums, nekas vairāk,» nosaka cenzētais P. Bankovskis. Notikušais viņam atgādina ASV, kur skolās aizliedza lasīt Haklberija Fina piedzīvojumus, jo grāmatā minēts vārds «nēģeris». G. Repše ar cenzūras mēģinājumiem pēdējo reizi saskārusies avīžrakstos 90. gadu sākumā, bet pēc solījumiem «kliegt un bļaut» tas pagaisis. Tagad rakstniece labprāt ieskatītos acīs «tās draņķa ministrijas» [IZM] konkrētajiem ierēdņiem.
«VISC nekādus atzinumus par Brūveri nav izteicis. Jā, bija iebildumi pret Bada spēlēm [pusaudžu auditorijā populārs Sūzenas Kolinsas darbs, ko vēlējās ievietot 9. klases mācību grāmatā]. Iekšēji varbūt ir bijušas visādas sarunas, varbūt kāds kaut ko ir pārpratis, bet VISC oficiālā nostāja ir tāda,» Dienai pauž R. Ķīlis. Ja izrādīšoties, ka VISC apgalvojums nav patiess, ministrs savā padotības iestādē sola veikt nopietnu pārbaudi.
«Neviens redaktors nedarīs papildu darbu un pats neņems kaut ko ārā,» VISC apgalvojumu noliedz I. Cepīte. Viņa stāsta, ka pēc LNT raidījumā Tautas balss rādītā sižeta, kurā kāda māmiņa stāstījusi, ka P. Brūvera dzejoļi nebūtu publicējami sestās klases grāmatā, jo tajos izmantotie vārdi ir rakstāmi tikai uz sienas, šī autora dzejoļus redaktorei un autorēm VISC palūdzis izņemt no šogad izdotās sešgadnieku grāmatas.
«Sabiedrībai ir iespējams izteikties, tomēr katrs nevar stāstīt, kā operēt sirdi vai ārstēt vēzi. Pārprasta demokrātija attiecībā uz sabiedrības iesaistīšanos mācību literatūras izstrādnē var novest pie absolūtas anarhijas vai stingri unificēta kanona, kurā būs 10-15 autoru,» par notikušo saka I. Cepīte. Līdzīgi Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas vadītāja Anita Vanaga: «Mēs visi varam taisīt pusdienas vai vakariņas, bet mēs nevaram sevi identificēt ar Mārtiņu Rītiņu.»