Parlamenta vēlēšanās varas pozīcijās atkārtoti ieceļot drastiskus valsts budžeta samazinājumus un nodokļu celšanu veikušos, latvieši pasaules acīs kļuvuši par ilgcietības čempioniem, tāpēc A. Vilka izteikums, ka mūsu politiķi pārlieku izpatīk tautai, ir visai neveikls. Ministra aizstāvībai varētu gan šķetināt šo pamesto prātojuma galu tālāk un uzdot jautājumu: kas tad ir tauta jeb dēmoss, kas ir mūsu grieķiskās demokrātijas saknē?
Līdz pat mūsdienu attīstītajai demokrātijai ar interešu pārstāvniecības tiesībām apveltītais dēmoss vienmēr ir bijis ierobežots. Dažkārt, piemēram, senajās Atēnās, pat tik ļoti, ka veidoja vien iedzīvotāju desmito daļu. Tādā izpratnē ministram var piekrist: politiķi mēdz «raustīties» no kādas sabiedrības daļas vai grupas, kurai nu katrā konkrētajā gadījumā interese un ietekme lielāka, pat ja tas neatbilst visas tautas interesēm ilgākā laika posmā. Un tautas interesēs ir, lai tā nenotiktu.
Piemēram, ar tiem pašiem A. Vilka un citu pēdējā laikā pieminētajiem muitniekiem, kurus vislabāk būtu aizstāt ar kaut ko efektīvāku. Pat ja arī Vilka cerētie somi nebūtu tik cēli un savu neuzpērkamo muitnieku pakalpojumus mums neuzsauktu, varbūt nemaz tik zemē metams nav VID Muitas kriminālpārvaldes vadītāja Marjana Burija priekšlikums uz robežām vismaz daļas muitnieku vietā sūtīt kriminālpārvaldes darbiniekus? Paredzamais efekts pilnīgi noteikti nepatiktu daudziem tautiešiem, bet tautai gan.