Dailes teātra sabiedrisko attiecību vadītāja Liene Jakovļeva norāda, ka pēdējo mēnešu laikā A. Bērziņam bijusi liela slodze (piemēram, galvenā loma Ceplī, Ja mana sieva uzzinās - red.). Viņa izrāžu grafiks tikšot pārskatīts, lai nepakļautu aktieri turpmākai pārslodzei.
Savukārt teātra kritiķi gadījumu, ka kāds aktieris būtu «norāvis» izrādes otro cēlienu, uzskata par ārkārtēju. Teātra kritiķe Silvija Radzobe pēdējo 20 gadu laikā neatceras nevienu gadījumu Latvijas teātra mākslas vēsturē, ka aktieris uz skatuves nav spējis tēlot savu lomu. Taču viņa novērojusi, ka A. Bērziņš daudzās izrādēs nerespektē režisora koncepciju, taisa grimases citiem aktieriem aiz muguras, piesārņo lugas tekstu ar saviem vārdiem un «vispār uzvedas kā huligāns».
«Šis nav pirmais gadījums, kad Bērziņš uz skatuves neadekvāti izturas pret situāciju. Dailes teātra dzimšanas dienas koncertā novembrī viņš gandrīz nogāzās no kājām, taču viņa kolēģi paspēja aktieri notvert. Neko tādu iepriekš neesmu redzējusi. Tā nav tradīcija Latvijas teātros,» tā teātra kritiķe.
Pēc viņas domām, Dailes teātra vadībai, kas ilgstoši «nemana» aktiera iespējamās problēmas ar alkoholu, vajadzētu nopietni aprunāties ar A. Bērziņu un pat apsvērt iespēju uz laiku pārtraukt darba attiecības ar viņu.
«Par Bērziņa vaļībām esmu rakstījusi arī recenzijās, taču diemžēl teātra vadība domāja, ka aktieris tiek apmelots,» norāda S. Radzobe.
Vienlaikus kritiķe atzīst, ka jaunībā A. Bērziņš bijis ļoti talantīgs aktieris. Kā zināmākos alkohola atkarības nomāktos aktierus viņa nosauc Rūdolfu Plēpi (Nacionālais teātris) un Valdemāru Karpaču (Daugavpils teātris). «Taču viņi laikus pameta savus teātrus un reibumā uz skatuves nekāpa,» uzsver S. Radzobe. Viņa arī norāda, ka uz pirmizrādēm, kad zālē sēž ne tikai kritiķi, aktieru radi un draugi, bet arī valdības pārstāvji, aktieri parasti saņemas, taču ikdienas izrādēs problēmas var atklāties.
Teātra kritiķe Henrieta Verhoustinska ir citās domās par A. Bērziņu: «Kopš viņš ir atgriezies uz Dailes teātra skatuves, viņam ir daudz lomu gan teātrī, gan ārpus teātra. Skatoties viņa izrādes, man nav nācies redzēt neko nosodāmu.» Tomēr viņa atzīst, ka nevar atcerēties situāciju, ka aktiera «nevarēšanas» dēļ tiek atcelts izrādes otrais cēliens.
Savukārt gadījumi, ka aktiera problēmu (gan veselības, gan alkohola) dēļ atceļ visu izrādi, ir bijuši. Piemēram, deviņdesmito gadu vidū toreiz Jura Rijnieka vadītā Jaunā Rīgas teātra izrāde Matīss kausa bajārs neesot notikusi aktiera Mārtiņa Vilsona «nespējas» dēļ. No NT savulaik alkohola problēmu dēļ nācās aiziet aktierim Jānim Reinim. «Šajā desmitgadē šādi gadījumi notiek retāk, jo ir samazināts aktieru skaits teātros, konkurence ir asāka, ar aktieriem vairs neauklējas,» tā kritiķe.
Arī teātra kritiķe Līga Ulberte vērtē, ka izrādes otrā cēliena atcelšana ir ārkārtējs gadījums: «Ja aktieris Andris Bērziņš ir kāpis uz skatuves alkohola reibumā, tad viņam teātrī vietas nav, tas nav attaisnojami. Taču šis lēmums ir jāpieņem Dailes teātra galvenajam režisoram Džilindžeram.» Šādus gadījumus gan nevarot pierādīt, jo «mēs klāt nestāvam un «trubiņā» iepūst nelūdzam». Viņa stāsts, ka līdzīgas problēmas esot bijušas arī teātra grandiem Uldim Pūcītim un Harijam Liepiņam, kas esot atļāvušies piedalīties izrādēs reibumā.