Laikraksta Diena 30. augusta numurā ir publicēts Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektora Jāņa Kalviņa kunga viedoklis par jauno Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu un par Latvijas lobiju ES institūcijās. Ir labi, ka par šo nebūt ne vienkāršo tēmu mūsu sabiedrībā ir interese un sāktas diskusijas. Taču Ārlietu ministrija nevēlas, lai šo diskusiju pamatā tiktu likta neobjektīva informācija, pārpratumi vai nevilšas puspatiesības, tāpēc vietā būtu atgādināt vairākus svarīgus faktus.
Vispirms ir jāatceras, ka sarunas par ES daudzgadu budžetu ilgs nevis trīs minūtes, bet gan vismaz pusotru gadu un tās prasīs neskaitāmas intensīva darba stundas. Šajā laikā notiks vismaz 18 Vispārējo lietu padomes sēžu, vismaz 36 vēstnieku, dalībvalstu pārstāvniecību ES vadītāju sanāksmes un aptuveni 72 tehnisko darba grupu sēdes.
Papildus tām jau notiek un arī turpmāk notiks divpusējās tikšanās un konsultācijas kā politiskā, tā ekspertu līmenī ne vien pašu dalībvalstu starpā, bet arī ar Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta pārstāvjiem. Šajā sarežģītajā daudzpakāpju sarunu procesā politiskajā un tehniskajā līmenī ir iesaistītas vairākas nozaru ministrijas.
Ir tiesa, ka valsts Nacionālās attīstības plāns patlaban ir izstrādes procesā, taču Latvijas prioritātes ES daudzgadu budžetā ir skaidri definētas un apstiprinātas gan Ministru kabinetā, gan Saeimas Eiropas lietu komisijā.
Mūsu galvenās intereses ir cīnīties par lielāku finansējumu kohēzijas politikai un taisnīgu atbalstu lauksaimniekiem un lauku attīstībai. Šīs intereses aptver plašu programmu loku, kas dos iespēju tālāk definēt Latvijas nacionālās attīstības virzienus laika posmam līdz 2020. gadam.
Vienlaikus sarunās par ES daudzgadu budžetu ir svarīgi, lai tiktu nodrošināta atbilstošu finanšu resursu pieejamība Latvijas attīstības mērķu sasniegšanai.
Līdz šā gada beigām norisinās Eiropas Komisijas budžeta priekšlikuma «skaidrojošā» fāze, un mēs sagaidām, ka tuvākajā laikā Eiropas Komisija papildinās savu piedāvājumu 2014.-2020. gada budžetam ar detalizētiem priekšlikumiem katram budžeta virzienam. Tieši šim skaidrojošajam mērķim kalpoja rakstā pieminētā sanāksme Polijā 28. un 29. jūlijā.
Arī vēl pirms Komisijas priekšlikuma publicēšanas jūnijā Latvija daudzkārt un tieši ir norādījusi uz savām interesēm, lai tiktu nodrošināts atbilstošs kohēzijas politikas finansējums un līdzvērtīgi konkurences nosacījumi lauksaimniekiem Eiropas kopējā tirgū.
Tātad Latvijas intereses ES līmenī ir tikušas, tiek un arī turpmāk tiks aizstāvētas visos līmeņos. Sarunu process par Komisijas priekšlikumiem ir nupat iesācies, un tas nebūs ne vienkāršs, ne viegls. Kompromiss tajās tiks rasts nevis kāda diktāta ceļā, bet gan panākot vienošanos starp visām 27 dalībvalstīm un Eiropas Komisiju.
Papildu informāciju par ES daudzgadu budžetu 2014.-2020. gadam var izlasīt īpašā Ārlietu ministrijas mājaslapas (www.mfa.gov.lv) sadaļā. Aicinām visus ar to iepazīties, lai gūtu objektīvu priekšstatu par procesiem, kas gaidāmi tuvākajā nākotnē.