Diena jau rakstīja, ka SAS taupības plāna ietvaros gatavojas atlaist 800 darbinieku, bet, neraugoties uz to, aviopasažieriem sola, ka paredzētie reisi notiks bez problēmām. Aptuveni 800 atlaišanai nolemto darbinieku ir administratīvajā aparātā strādājošie, un SAS iecerējis visas vadības operācijas turpmāk īstenot centralizēti no Stokholmas. Savukārt atlikušos SAS darbiniekus gaida algu samazinājums par 12%, bet SAS izpilddirektors Rikards Gustafsons solidāri solījis šķirties no 20% atalgojuma.
Tiek gan pieļauts, ka nākotnē iecerēto restrukturizācijas pasākumu rezultātā darbu SAS var zaudēt ievērojami lielāks skaits - līdz pat 6000 - no pašreizējiem 15 000 aviokompānijas darbinieku.
Jāatgādina, ka kopš 2001. gada aviokompāniju pārvalda Zviedrijā bāzēta holdingkompānija SAS AB, 50% tās akciju pieder triju Skandināvijas valstu valdībām (Zviedrijai - 21,4%, Dānijai un Norvēģijai - pa 14,3%), bet atlikušie 50% pieder privātpersonām un tiek brīvi tirgoti visu triju valstu fondu biržās. Lielākais privātais akcionārs ir Valenbergu ģimenes fonds Foundation Asset Management ar 7,6% akciju.
Lielās izpārdošanas laiks
Patlaban starp pārdošanai paredzētajiem aktīviem ir ikdienā neizmantotie lidmašīnu dzinēji, nekustamie īpašumi SAS lidostu teritorijās, vairākas apkalpojošās struktūras, kā arī lielākais reģionālais aviopārvadātājs Ziemeļvalstīs, Norvēģijas aviokompānija Wideroe, kura pilnība pieder SAS.
Šī taupības pasākumu pakete nav pirmā aviosabiedrības mūžā, jo SAS ar dažādām problēmām cīnās jau desmit gadu, ik pa brīdim uzvirmojot runām par aviosabiedrības iespējamo bankrotu. No iepriekšējiem desmit gadiem tikai trijos (2005-2007) SAS ir strādājusi ar peļņu, kamēr visus pārējos gadus cietusi zaudējumus. Taisnīguma labad gan jāpiebilst, ka pati SAS pērn strādāja ar nelielu peļņu, kamēr zaudējumus tai radīja Spānijas aviopārvadātāja Spanair bankrots, šajā lidsabiedrībā SAS piederēja 10,9% akciju.
Investori nenāk
Pagājušā gada aprīlī tika paziņots par gatavību pārdot daļu valdību īpašumā esošo SAS akciju privātiem investoriem, taču par piedāvājumu līdz pat šim laikam neviens iespējamais pircējs nav izrādījis nopietnu interesi, lai gan tas ir spēkā joprojām. Aviokompānija arī sākusi īstenot restrukturizācijas programmu 4Excellence, kuras mērķis bija 2012. un 2013. gadā uzlabot finanšu rādītājus, tomēr programma neīstenojās, kā plānots, jo traucēja vispārējā ekonomiskā un it īpaši pasažieru aviopārvadājumu nozares krīze, augstās degvielas cenas, pašas SAS joprojām ievērojamie izdevumi, kā arī zemo cenu aviokompāniju, tādu kā Ryanair un Norwegian Air Shuttle, radītā nežēlīgā konkurence.
Neraugoties uz centieniem taupīt, šīgada pirmajā ceturksnī SAS cieta ievērojamus zaudējumus. Tas radīja satraukumu kreditoru vidū, savukārt bankas, kuras piekrita piešķirt kredītus, gan par augstākiem procentiem nekā parasti, pretim pieprasīja valsts garantijas, ka aizdotos līdzekļus izdosies arī reiz atgūt.
Līdz ar to Skandināvijas valstu valdības nonāca tām neapskaužamā situācijā - no vienas puses garantiju sniegšana SAS var nozīmēt lielus zaudējumus, ko vēlētāji nesaprastu, savukārt garantiju nesniegšana nozīmētu aviosabiedrības bankrotu un jau ieguldīto līdzekļu zaudēšanu, ko vēlētāji arī nesaprastu. Fakts, ka Skandināvijas valstu valdības un tāds ievērojams akcionārs kā Valenbergu ģimene vilcinājās piešķirt SAS kārtējo «izdzīvošanas maksājumu», vispārējo neskaidrību tikai palielināja.
Vārds arodbiedrībām
Diena jau rakstīja, ka situācija saasinājās līdz tam, ka 30. oktobrī uz laiku tika apturēta SAS akciju tirdzniecība Stokholmas fondu biržā. Lidsabiedrība, lai normalizētu stāvokli, bija spiesta pirms paredzētā termiņa publiskot šī gada trešā ceturkšņa finanšu rādītājus, kuriem atbilstoši SAS strādājusi ar 607 miljonus Zviedrijas kronu (Ls 48,46 miljoni) peļņu.
Patlaban perspektīva šķiet vienošanās par kreditēšanu, kuras ietvaros finansējumu papildus triju Skandināvijas valstu valdībām aviokompānijai piešķirs arī septiņas bankas. Būtiskākais ir tas, ka garantēt SAS parādsaistības tomēr piekritušas Zviedrijas, Dānijas un Norvēģijas valdības, kā arī Valenbergu ģimene.
Apmaiņā pret garantijām SAS jāīsteno jau minētais restrukturizācijas plāns, kura mērķis ir padarīt kompāniju pelnošu un pievilcīgu investoriem, kā arī jāvienojas ar arodbiedrībām par jauniem kolektīvajiem līgumiem. Plāns ir jāatbalsta Zviedrijas parlamentam. Pastāv niecīga iespēja, ka restrukturizācijas plānu, liedzot sniegt valstu garantijas, varētu apturēt Eiropas Savienība, tomēr daudz problemātiskāka šķiet nepieciešamība panākt vienošanos ar Ziemeļvalstīs, it īpaši Dānijā, tradicionāli spēcīgajām arodbiedrībām, kurām iepriekš aizvainojošs šķitis SAS vadības ultimatīvais tonis. Tādēļ sarunas, it īpaši par algu samazināšanu, būs ļoti grūtas. Vienlaikus saprotams, ja vienošanās netiks panākta, būs apdraudēta SAS pastāvēšana.