Piektdien ES ārlietu ministri vienojās, ka ekonomiskās un politiskās sankcijas tiks vērstas pret divpadsmit Baltkrievijas uzņēmējiem un amatpersonām, kā arī 29 uzņēmumiem, no kuriem lielākā daļa ir saistīta ar nule kā aizliegumu iebraukt ES saņēmušo uzņēmēju Juriju Čižu un arī Vladimiru Peftijevu, kurš melnajā sarakstā tika iekļauts jau agrāk. Fiziskajām personām tiek piemērots aizliegums iebraukt ES teritorijā, kā arī tiek iesaldēti visi viņu jebkāda veida līdzekļi un īpašumi, kas atrodas kādā no ES valstīm, līdzekļu iesaistīšana attiecas arī uz visām kompānijām. Kā Dienu informēja ĀM, dažām no tām ir bijusi sadarbība ar uzņēmumiem Latvijā, kas izpaudusies importa, eksporta vai kravu tranzīta darījumos, taču informācija par šo sadarbību satur ierobežotas pieejamības informāciju un ĀM nav tiesīga izpaust šādus datus.
ES oficiālajā vēstnesī katram uzņēmumam un arī fiziskajai personai veltīts īss paskaidrojums, kāpēc tieši pret viņiem tiek vērstas sankcijas. Piemēram, par J. Čižu minēts, ka «nodrošina finansiālu atbalstu Lukašenko režīmam ar holdinga kompānijas Traipl palīdzību. [...] Viņa pozīcijas sporta pasaulē, to skaitā padomes priekšsēdētājs futbola klubā Dynamo Minsk un Baltkrievijas vrestlinga federācijas priekšsēdētājs, apstiprina viņa saistību ar valdošo režīmu». Sarakstā iekļauta J. Čižam piederošā Traipl, kā arī septiņpadsmit ar to saistīti uzņēmumi, to skaitā futbola klubs Dynamo Minsk. Lai arī iepriekš mediji ziņoja, ka sankcijas varētu izjust arī Daugavpilī reģistrētie uzņēmumi Mamas - D un Latgales alus - D, jo to līdzīpašnieks ir Neonafta Kopuzņēmums, kas ir daļa no holdinga kompānijas Traipl, ĀM tomēr Dienai norādīja - ja Nenonafta nav iekļauta šajā sarakstā, Latgales kompānijām nav pamata bažām. Abas minētās kompānijas no sarunas ar Dienu atteicās.
LDDK lielākās bažas pauž par sankciju piemērošanu kompānijai Traipl, kas pērn uz Ventspili ar dzelzceļa transportu pārvadājusi 2 milj. tonnu ar pienesumu 20 milj. latu Latvijas tautsaimniecībā, kas veido 0,14% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IK). Kā skaidro LDDK priekšsēdētāja Līga Menģelsone, šī summa aprēķināta, ņemot vērā, ka vienas kravas tonnas pienesums Latvijas tautsaimniecībai vidēji ir 10 latu. Pērn Traipl pārvadātās kravas veidojušas 3,4% no kopējā pa dzelzceļu pārvadātā kravu apjoma. VAS Latvijas dzelzceļš prezidents Uģis Magonis norāda, ka ES piespriesto sankciju radītie zaudējumi Latvijai ir ievērojami un acīm redzami. «Ja Latvija atbalsta šīs sankcijas, svarīgi ir paskaidrot par valsts ieguvumiem. Saukļa par solidaritāti piesaukšana šajā situācijā nodara milzīgu kaitējumu valstij. Ja kāda valsts uzņēmuma vadītājs, valsts amatpersona solidaritātes dēļ nodarītu uzņēmumam zaudējumus, tas tiktu tiesāts,» norāda U. Magonis.
Skeptisks par šīs vienas kompānijas izraidīšanas no ES tirgus smagajām sekām ir ārpolitikas eksperts Pēteris Viņķelis - viņš norāda, ka Traipl nodarbojas nevis ar preču ražošanu, bet gan ar to pārvadāšanu. «Kravām tik un tā būs jānonāk savos tirgos, līdz ar to būs jānomaina piegādātājs, pret kuru sankcijas netiek vērstas,» spriež P. Viņķelis. Viņš gan norāda - ja vispār ES tiks aizliegta Baltkrievijas kravu pārvadāšana, situācija varētu krasi pasliktināties. Par nākotni bažīgs ir arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, kurš atgādina - jādomā ne tik daudz par tiešo sankciju ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, bet gan par to, kā attīstīsies notikumi un kā reaģēs Baltkrievija, teic J. Endziņš.