«Cietumā viņš pazaudēs visu, ko ar lielām pūlēm esam saglābuši,» raizējas Gunta sieva Inese (23). Tagad Guntis ir 1. grupas invalīds. Nevar padarīt par nebijušu to, ko Guntis izdarīja pirms nelaimes. Viņš bija dzērājšoferis, trīsreiz pieķerts, centās izvairīties no soda. Pēc gada viņš kā pasažieris cieta avārijā, kurā sadragāja abas kājas. Krimināllikuma (KL) 59. panta sestā daļa paredz iespēju atbrīvot no soda izciešanas, ja pēc sprieduma pasludināšanas persona saslimusi ar smagu, neārstējamu slimību. Tomēr Aizkraukles rajona tiesa Gunta lūgumu atbrīvot no soda izciešanas noraidīja - viņa veselības stāvoklis neesot «smaga neārstējama slimība».
Uzskatot, ka tiesa tulkojusi formāli šo jēdzienu, Gunta advokāts Juris Zēģele lēmumu pārsūdzēja. Vēl lems Zemgales apgabaltiesa. Tiesību eksperti Dienai nevarēja pateikt, vai šis pants vispār iepriekš piemērots, tāpēc grūti spriest, kāda ir tiesu prakse. Vispārēji principi saka - tiesai, piemērojot sodu personai, ir jāvērtē arī personas veselības stāvoklis.
Remonts un alkohols
Guntis ar sievu un diviem bērniem, četrgadīgo meitu un nepilnus divus gadus veco dēlu, dzīvo Skrīveru apkaimē. Guntis attiecības ar alkoholu sācis pēc 9. klases, dzeršanā ievilka vecākie kolēģi gaterī. Mājupceļam allaž pirka divlitrīgās alus pudeles. 2006. gadā Gunti policija pirmoreiz pieķēra vadām mašīnu alkohola reibumā bez tiesībām. Piemēroja administratīvo sodu. Tiesību viņam joprojām nav.
2008. gadā bija nākamā reize. Ar citiem vīriem nosvinējis Vīriešu dienu, no rīta Guntis salāpītās paģirās vedis mājās kaimiņu. Uz ceļiem bija vētras sagāzti koki, un Guntis, cenšoties no tiem izvairīties, iebrauca krūmos. Guntim galvaskausā ietriecās zars, kaimiņš sveikā tika cauri. Guntim tiesa piemēroja triju gadu nosacītu brīvības atņemšanu. Nākamie divarpus gadi ģimenei bijuši laimīgi, jo Guntis nedzēra, abi audzināja meitiņu. Tomēr Guntis «norāvās» dažus mēnešus pirms beidzās nosacītā soda noteikumi. Viņa tētis bija izdomājis mammai pārsteigumu - izremontēt virtuvi, brālis mudināja: «Davaj, bračka, ko tu sievai zem tupeles!» Remontdarbu laikā viņi iedzēra, un Guntis iereibis brauca pēc materiāliem. Kad viņš neatļautā vietā apdzina mašīnu, policija paaicināja malā. Tiesas piespriestais sods - trīs gadi un viens mēnesis reāla brīvības atņemšana.
Nelaime ķēra ārzemēs
«Kāds labums no manis ģimenei, ja es sēžu cietumā,» nospriedis Guntis un devies naudu ģimenei pelnīt ārzemēs. Tas nozīmē izvairīšanos no soda izciešanas. Pēc pāris mēnešiem 27. maijā viņu Somijā ķēra nelaime - kā pasažieris Guntis cieta avārijā, jo viņa paziņa aizmiga pie stūres. «Pats arī gulēju. Bija triecieni, manā pusē plīsa stikli, kāja bija izmesta ārā pa logu un karājās ādā pie potītes,» atceras Guntis. Pirmās operācijas bija Tamperē, nākamās Rīgā. Gunti kā cietušo Somijas tiesībsargi vēl nav saukuši liecināt.
Inese ik dienu Gunti aprūpē, mazgā, ģērbj. Regulāri mājās nāk medmāsa. Kreisajā kājā joprojām mēdz parādīties izgulējumi. Labās kājas amputētā apakšstilba «bedre» nav aizvilkusies. Reizi pusotrā mēnesī jāapmeklē traumatologs. Kad sadzīs, nav zināms, bet tad vajadzēs rehabilitāciju, protēzi. «Jebko, tikai, lūdzu, ne cietumu. Viņš taču pazaudēs visu,» Ineses acis pieplūst asarām. Guntim noteikta īpaša diēta, uztura bagātinātāji. Ģimene dzīvo uz pabalstiem, uz četriem sanāk 190 latu. Nav naudas savam ratiņkrēslam, un aizlienētais drīz jāatdod. Kopš pērnā gada izbrauciena reibumā Guntis alkoholu nelieto nemaz. Tādi mums noteikumi - nosaka Inese. Pats Guntis saka: «Kad padomāju, ka es tā pālī braucu un kas varēja būt… slikti paliek. Bet tajā brīdī smadzenes nez kur sagriezušās.»
Nevar būt spīdzināšana
Gunta cerības vēl ir uz apelācijas tiesu. Viņa advokāts J. Zēģele atzīst - likumu var tulkot formāli gramatiski, taču šajā gadījumā būtu jālieto teleoloģiskā likuma tulkošanas metode - pēc mērķa, ko likums paredzējis sasniegt. «Likumdevējs ir paredzējis, ka var atbrīvot no soda izciešanas konkrētos gadījumos, un šis ir tāds,» skaidro advokāts. Gunta rīcība arī neesot radījusi smagas sekas apkārtējiem. J. Zēģele uzsver - sods nedrīkst būt fizisku ciešanu sagādāšana, taču tieši tā sanāks - kas Gunti cietumā iznēsās, izcilās?
Tiesībsarga biroja pārstāve Ineta Piļāne saka: «Saskaņā ar cilvēktiesību standartiem tiesai, piemērojot sodu personai, noteikti jāvērtē arī personas veselības stāvoklis.» Tiesa nevarot noteikt tādu sodu, apzinoties, ka soda izpildes vieta nevarēs nodrošināt personai atbilstošus apstākļus veselības stāvoklim. 2007. gadā Tiesībsarga birojs, pārbaudot kāda apcietinātā - 1. grupas invalīda ar smagiem kustību traucējumiem - sūdzību, konstatēja, ka netiek nodrošināta vajadzīgā aprūpe, nav iespējas doties pastaigās, nav pat ratiņkrēsla. Taču visiem ieslodzītajiem ir jābauda tās pašas tiesības - pastaigāties, aprūpēt sevi, nomazgāties, paēst.
Kā norāda Providus pētniece Ilona Kronberga - būtu rūpīgi jāvērtē personas veselības stāvoklis, ja vien pastāv aizdomas, ka tas cietumā radīs šķēršļus pilnvērtīgam soda izpildes procesam. Soda izpildes mērķis ir piemērot notiesātajam tādus resocializācijas pasākumus, lai viņš spētu, vēlētos un mainītu savu uzvedības modeli sabiedrībā. Ja persona savas veselības dēļ nevar piedalīties cietumā organizētajos pasākumos - atkarību novēršanā, izglītības apguvē, nodarbinātības un citos pasākumos, tad mērķis nav sasniegts.
Ieslodzījuma vietas pārvaldes priekšnieks Visvaldis Puķīte norāda: «Nodrošinām jebkurus medicīniskos apstākļus personai, kas notiesāta vai apcietināta.» Taču esot atsevišķas personas, kuru veselības aprūpe rada ļoti lielas problēmas, jo tā ir ļoti specifiska. «Katrā cietumā ir sertificēts medicīniskais personāls, ir medicīniskā daļa. Tā izvērtē, vai paši spēj veikt pārsiešanu vai jāsūta uz Latvijas cietuma slimnīcu,» saka V. Puķīte. Vizītes pie sava ārsta brīvībā gan parasti nenodrošinot, tam nav paredzēts finansējums. Cietuma slimnīcas ārsti tad konsultē un vērtē, vai vajag nodrošināt vizīti ārpusē. Rehabilitāciju gan cietumā neveicot. V. Puķīte saka - tiesa jau var atlikt soda izciešanu uz laiku. Latvijas cietumos ir trīs ieslodzītie ratiņkrēslos, viens Latvijas cietuma slimnīcā.
Aizturēto un ieslodzīto palīdzības fonds Gara spēks atzīst, ka cietumos ir lielas problēmas ar medicīnisko pakalpojumu nodrošināšanu. Fonda konsultants Boriss Klopcovs teic: neviens normatīvais akts neparedz īpašu kārtību attiecībā uz ieslodzītajiem ar kustību traucējumiem, piemēram, ratiņkrēslos. «Tā kā nav paredzēta īpaša kārtība šādu personu aprūpē, cietuma administrācijai ir tiesības faktiski ignorēt šādu personu,» viņš norāda un piebilst - trūkst arī pielāgotu telpu.