Savukārt viskritiskāko vai tuvu tam, - krievu režisora Aleksandra Mindadzes filma _Sestdienā (V subbotu_), kas saistījās ar lielām cerībām ne tikai par sevi pārliecinātajiem Krievijas pārstāvjiem. Filma, kas izmaksājusi vairākus miljonus eiro, ir saņēmusi arī dāsnu Vācijas līdzfinansējumu. Tās tēma - Černobiļas atomkatastrofa vai precīzāk vienas dienas - 1986. gada 26. aprīļa - sestdienas notikumi. Kaut filma par Černobiļas traģēdiju, uzprāgstot atomreaktoram un padomju instancēm kavējoties izziņot par notikušo (jo tas vienkārši nevar notikt, jo nevar notikt nekad - tā filmā brēc kāds funkcionārs) un veikt civiliedzīvotāju evakuāciju, ir veidota dokumentālās filmas garā, Mindadzes _Sestdienā_ ir pirmā spēlfilma. Aprīlī aprit 25 gadi kopš Černobiļas notikumiem, un Mindadzes filma, kurai viņš ir gan scenārija autors, gan režisors, solās gūt arī papildu publicitāti.
Savulaik - 70.-80. gados - tandēms Mindadze (scenāriji) un Vadims Abdrašitovs (režija) veidoja lieliskas, kritikas slavētas filmas - drāmas, kas precīzi reflektēja padomju laika absurdu (Planētu parāde, 1984, Plumbums, 1986 u. c.).
Nogalināt sevi
Sestdienā ir Mindadzes otrais režijas darbs, ar kuru viņš ir pamanījies nogalināt gan savu scenāriju, gan potenciāli iespaidīgu filmu. Nervozais, histēriskais (dogmiskais) filmēšanas stils ne tikai neļauj izsekot notikumu attīstībai, bet arī identificēties, līdzi just filmas varoņiem - vispirms jau jaunam partijas darbonim Vasjam, kurš saprot, kas noticis, taču ir parakstījies neizpaust «noslēpumu» (un kaitēt partijai). Pēc atomreaktora avārijas viņš uzsāk histērisku riņķošanu pa pilsētu, pastāsta par notikušo līgavai, kura īsti netic, tad mēģina kopā ar viņu skriet uz staciju, nokavē vilcienu, tad dodas uz restorānu, kur kāzās spēlē viņa kādreizējie draugi. Turpmākā filmas darbība tad arī iesprūst šajā ballītē radioaktīvā «mēra laikā», te ir gan kautiņi, gan dzeršana, gan lamas, gan izmisīga seksa mēģinājumi - partijas darbonis Vasja mēģina vēlreiz doties prom, taču atgriežas «nāves zonā» kā nolēmēts...Pat ja režisora mērķis ir bijis parādīt traģēdijas nožēlojamo ikdienišķumu - jau saņemot nāvējošas radiācijas devas, černobilieši liktenīgajā sestdienā ballējās, iepirkās, un krievu dvēseles mežonīgo pašdestrukciju filma ir ārkārtīgi nepārliecinoša - varoņu motivācija nav saprotama, tricelīgā, histēriskā kamera neļauj orientēties telpā un ar savu nervozitāti pamanās skatītājā radīt teju fizioloģisku nelabumu... Nav attaisnojies mērķis uzaicināt komandā rumāņu operatoru - «zvaigzni» Oļegu Mutu, kas savulaik filmēja skandalozo Kannu uzvarētāju (4 mēneši, 3 nedēļas un 2 dienas). Pēc ļoti īgnām recenzijām ietekmīgos izdevumos (piem. Hollywood reporter), kas parādījušās pēc filmas pirmizrādes, Krievijas pārstāvjiem svētki ir sabojāti.
Fainsa uzvara ar Šekspīru
Savukārt britu aktieris Reifs Fainss gan var svinēt svētkus - viņa debija režijā - reti iestudētās Šekspīra lugas Koriolanus (Coriolanus) mūsdienīgā adaptācija ar pašu Fainsu vardarbīga, politiskās intrigās iesaistīta un par saviem maldiem ar nāvi samaksājuša karavadoņa Koriolanusa lomā, ir pamatīgs darbs. Kaut filmas varoņi runā Šekspīra tekstus, tās darbība norisinās «mūsdienu» Romā - gan asiņainos karos un politiķu intrigās nomocītā. Līdzās Fainsam filmā dižciltīgās Koriolanusa mātes lomā spoža ir Vanesa Redgreiva. Lielisks darbs, kas organiski pierāda Šekspīra tekstu «pārlaicīgumu». Cits jautājums - šīs filmas komercpotenciāls. Diez vai kāds Latvijā riskēs, lai kinoiznomā piedāvātu Šekspīra traģēdiju, neskatoties pat uz zvaigžņu - paša Reifa Fainsa un Džerarda Batlera klātbūtni, kuri no Šekspīra traģēdijām brīvajā laikā pelna naudu arī ikdienišķos Holivudas produktos. To, ka Fainsam ceļš pašam uz savu filmu nebija viegls, pierāda arī britu aktiera un režisora lūgums preses konferencē godināt ar aplausiem trīs filmas producentus un akcentēt to, ka mūsdienās savākt naudu nopietnai filmai ir ārkārtīgi grūti.
Trešdien festivālā tiek demonstrēta arī Kaspara Gobas dokumentālā filma homo@lv.