Kā nosaka diagnozi «arodslimnieks»?

Cilvēkam ir tiesības prasīt ģimenes ārstam, lai tiktu izmeklēts un noteikts, vai viņa veselības traucējumi varētu būt saistāmi ar darba vides faktoriem un vai konstatētā ir arodslimība. Diagnozes precizēšanai ģimenes ārsts nosūta pie arodslimību ārsta, kas izmeklē, izvērtē veselības stāvokli, darba anamnēzi un, ja nepieciešams, nosūta uz papildu izmeklējumiem pie citiem speciālistiem. Ja arodslimību ārsts apstiprina arodslimības iespējamību, viņš pacientu nosūta konsultācijai uz ārstu komisiju arodslimībās, kas pieņem galīgo lēmumu. Ārstu komisijā cilvēkam ir jāiesniedz veikto izmeklējumu rezultāti un izraksts no ambulatorās pacienta medicīniskās kartes par pārciestajām slimībām, kā arī jāpievieno darba stāžu apliecinoši dokumenti (darba līguma kopijas vai cits darba devēja izsniegts apliecinājums). Ja ārstu komisija arodslimībās (P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Aroda un radiācijas medicīnas centra ārstu komisija arodslimībās) personai†ir diagnosticējusi arodslimību, ģimenes ārsts invaliditātes smaguma pakāpes un darbspēju zaudējuma noteikšanai (procentos) nosūta arodslimnieku uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju vai tās struktūrvienību invaliditātes ekspertīzei. Komisija izvērtē arodslimnieka funkcionēšanas ierobežojuma pakāpi un nosaka darbspēju zaudējuma procentuālo apmēru. I invaliditātes grupa, ja darbspēju zaudējums ir 80-100% apmērā, II - zaudējums 60-79% apmērā, III - ja darbspēju zaudējums ir 25-59% apmērā. Veselības zudums līdz 25% nav uzskatāms par invaliditāti.