Nav gan teikts, ka šie visi būtu nesaistīti un savstarpēji izslēdzoši panikas cēloņi, un izskanējušas arī norādes uz vairākām gana augstām pašvaldību amatpersonām, kuras ar savu rīcību paniku varētu būt tikai vairojušas.
Daudzi Twitter lietotāji savos nu jau dzēstajos «brīdinājumos» atsaukušies uz kādiem vārdā neminētiem radiem vai draugiem, kuri dzīvojot Zviedrijā un ziņojuši, ka Swedbank teju, teju «nobruks». Zviedrijā dzīvojošā žurnāliste Sandra Veinberga gan uzsver, ka šajā valstī nekādu baumu par Swedbank krahu nav bijis. «Swedbank bankrots ir tikpat iespējams kā marsiešu nolaišanās Rīgā Doma laukumā - nevaru jums garantēt, ka tas nekad nenotiks, bet ticamība ir ārkārtīgi zema,» viņa ironizē.
Tehniskas problēmas
Citi baumotāji savukārt atsaukušies uz draugiem bankas darbinieku vidū, kuri it kā zvanījuši un brīdinājuši, ka steigšus jāizvāc nauda. Konkrētu darbinieku vārdi gan nekur netiek minēti, un pilnīgi iespējams, ka nesenās Latvijas krājbankas krīzes kontekstā cilvēki pārāk saasināti uztvēruši un pārpratuši pagalam prozaiskos pagājušās nedēļas Swedbank darbības traucējumu iemeslus. Banka preses relīzē bija brīdinājusi, ka, modernizējot sistēmu, 8. decembra naktī varētu būt traucējumi internetbankas un bankas karšu lietošanā. Plānotie modernizācijas darbi gan nav noritējuši tik raiti, kā plānots, un problēmas turpinājušās arī piektdien pa dienu, tomēr banka nebija nākusi klajā ar atsevišķu paziņojumu par šiem traucējumiem. Tas, iespējams, arī izraisījis satraukumu cilvēkos - par problēmām ar Swedbank naudas pārskaitījumiem Dienai jau todien ziņoja satraukti lasītāji.
Komunikācijas kariņš
Premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) pirmdien pēc valdības sēdes žurnālistiem paziņoja, ka baumas ir izplatītas apzināti un Drošības policijā ierosināts kriminālprocess par to, ka, izplatot nepatiesu informāciju, mēģināts panākt destabilizāciju valstī. Valsts policijas priekšnieka vietnieks Guntars Marķitāns portālā Diena.lv videointervijā savukārt izteicās, ka baumas tikušas izplatītas masveidā anonīmās īsziņās.
Ja Swedbank tiešām apmelota, šī nebūtu pirmā reize, kad tā cieš no šāda uzbrukuma. Savā grāmatā par Parex krahu publicists Lato Lapsa rakstīja, ka arī 2008. gada septembrī sākušas virmot mērķtiecīgi sētas baumas par Swedbank nestabilitāti. L. Lapsa baumas saistīja ar Parex bankas vadību, kura, juzdama problēmu tuvošanos, esot centusies «iegriezt» konkurentiem. Tādēļ Swedbank vadība izlēmusi «komunikācijas kariņā» dot analogu prettriecienu, un «kā uz burvju mājienu baumas par Swedbank ātri vien izzuda», raksta L. Lapsa.
Protams, oficiālu apstiprinājumu šādai notikumu secība ne toreiz, ne tagad neviens nesniedz. Tomēr jo interesantāku versiju par nomelnošanu padara tikai pagājušonedēļ publicēts OMG Snapshots pētījums par uzticēšanos bankām - tobrīd pētnieki secinājuši, ka katrs otrais Latvijas iedzīvotājs, ja jau nākamajā dienā būtu jāatver konts bankā, izvēlētos to darīt Swedbank, kas šo banku padarīja divreiz populārāku par tuvāko konkurentu.
Politiskās spēlītes
Vispārējo baiļu atmosfēru, ko radīja Latvijas krājbankas krahs un kuru, iespējams, veiksmīgi savā labā izmantojuši panikas cēlāji, nepalīdzēja atvieglināt arī amatpersonu nedēļas nogales rīcība. Tā vietā, lai cilvēkus mierinātu, piemēram, Jelgavas novada šefs Ziedonis Caune (ZZS) sestdien vēlu vakarā licis padotajiem visu pašvaldības naudu pārskaitīt no Swedbank kontiem uz Valsts kasi. Ziņas par to ātri vien parādījušās arī publiskajā telpā. Z. Caune Dienai atzina, ka naudu pārskaitīt tiešām licis, bet tas esot bijis panikas rezultāts, ne cēlonis: «Pirms dažām nedēļām Krājbankā 42 000 pazaudējām, un, kad interesējos, vai varēsim atgūt, premjers un finanšu ministrs man atbildēja, ka pašvaldības vadītājam pašam jāseko līdzi, cik stabila ir banka, kurā viņš glabā naudu. Tad nu, sākoties tracim, arī izlēmām rīkoties, kā drošāk.» Viņš arī piebilda, ka par šo soli konsultējies ar citiem pašvaldību vadītājiem, piemēram, Jelgavas mēru Andri Rāviņu (ZZS), kurš arī uzdevis izņemt no Swedbank daļu pilsētas naudas.
Swedbank pārstāvji līdzās Jelgavai kā vēl vienu panikas epicentru minējuši Ventspili, tomēr šīs pilsētas mērs Aivars Lembergs (LunV) Dienai norādīja, ka bankā pilsētai stāvot četri miljoni latu un tie ārā ņemti neesot.
Starp citām sabiedrībā autoritatīvām personām, kuru vārdi minēti saistībā ar «Swedbank paniku», ir arī ekspolitiķis um bijušais Parex akcionārs Edvīns Inkēns. Dienai izdevās atrast sestdien pulksten 21.29 izdarītu ierakstu Twitter (nu jau dzēsts), kurā kāda Žanete Akmentiņa, kā informācijas avotu minot E. Inkēnu, iesaka visiem izņemt naudu no Swedbank, jo to gaidot Krājbankas liktenis.
E. Inkēns Dienai kategoriski noliedza, ka būtu ieteicis izņemt no bankas naudu. Laikraksts sazvanīja arī ieraksta autori, kura sākotnēji apliecināja, ka E. Inkēns ir ģimenes draugs un tiešām piektdienas vakarā zvanījis viņas mammai un ieteicis izņemt naudu no Swedbank, bet vēlāk skaidrojumu mainīja: «Jūs esat visu sajaukuši, nekāda tvīta par Swedbank un Edvīnu Inkēnu nav bijis.» Uzzinājusi, ka Diena ierakstu saglabājusi, pēc brīža viņa zvanīja ar jau citu versiju - tvīts tiešām bijis viņas, bet viņa to izdomājusi.