Vēl tagad Indra atceras, ka cilvēki novērtējuši no smilgām veidotu pušķi, ko Lielvārdes pārstāvji Dziesmu svētkos nolikuši pie Brīvības pieminekļa, arī skolotāju prieku par dāvātajiem vārpu kūlīšiem meitas vidusskolas izlaidumā.
No lapām - siens
Indra dzīvojusi Rīgā, Āgenskalnā, taču jau skolas laikā zinājusi, ka studēs Lauksaimniecības akadēmijā, jo viņu saistīja daba, zeme. Kļuvusi par dārzkopības agronomi, un pirmā darbavieta bija Ogres rajona saimniecībā Lāčplēsis. Pievēršanās floristikai notikusi diezgan prozaiski. Audzētas rozes, un augu aizsardzības nolūkos rožu mājā kvēpināts sērs. Sargs uzgriezis pārāk lielu temperatūru, un visas rožu lapas pārvērtušas sienā. Lai izmantotu ziedus, Indrai radusies ideja no tiem veidot pušķus, kātus noslēpjot ar citiem zaļumiem. Neparastās buķetes visiem iepatikušās. Indra sākusi audzēt dažādus dārza augus, kurus varētu izmantot kompozīciju veidošanā. Meklējusi iespēju mācīties un uzzināt par floristiku vairāk. Salaspils Botāniskajā dārzā ar savām zināšanām dalījies ievērojamais puķuzirņu audzētājs Mārtiņš Maltenieks, pēc tam Indra beigusi Ritas Garaissilas ziedu kārtošanas skolu, mācījusies arī Igaunijā pie Taivo Pillera un norvēģietes Lindas Johansenas. Indra uzskata: floristam jāmācās visu laiku, jācenšas piedalīties konkursos, lai zinātu jaunākās tendences, apgūtu jaunas tehnikas.
Visbiežāk floristikai pievēršas dārznieki agronomi, ainavu arhitekti. Labākie parasti nākot no Bulduru Dārzkopības skolas, Ritas Garaissilas Ziedu kārtošanas skolas, meistardarbnīcas Grieta, jo tur pasniedzēji iedod ne tikai pamatzināšanas, bet arī iemāca radoši domāt. Latvijā mācās arī floristi no Lietuvas, Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas, jo augstu kotējas gan mūsu meistaru profesionālisms, gan Latvijas Amatniecības kameras izsniegtais diploms.
Latvijā notiek starptautiskais ziedu paklāju festivāls Ventspilī, kas ir viena no iespējām parādīt savu meistarību un redzēt, kā strādā citi. Pērn Indras vadītais ziedu salons Vinda ieguva pirmo vietu. Galvenās balvas iegūtas arī 2009. gadā Lietuvā, veidojot Ziemassvētku pušķus, iepriekš arī 6. jūlija kausa izcīņā Dānijā, kur piedalījušās 16 floristu komandas no 11 valstīm. «Citās zemēs mūs apskauž par to, ka Latvijas floristi neliedz cits citam padomu, dalās pieredzē un priecājas par otra panākumiem, tāpēc arī konkursos bieži plūcam uzvaras laurus,» Indra ar lepnumu teic. Savā salonā seminārus un kursus viņa organizē arī pati.
Noliktava mājās
Indras ideju iemiesojumam - ziedu salonam Vinda - jau apritējuši 15 gadu. Sākums bijis divos kvadrātmetros Lielvārdē, pēc tam atvērusi otru salonu Ogrē, pērn oktobrī iekarota arī Rīga. «Manuprāt, šis ir lielo iespēju laiks, un nevajag baidīties pieņemt izaicinājumus. Tagad no jaunajām kolēģēm mācos drosmīgi veidot ko neparastu,» stāsta Indra. Atspaids ir sava zemnieku saimniecība Lielvārdē, bet, ja kāds no ģimenes nodarbojas ar floristiku, parasti tiek iesaistīti arī pārējie. Ravēt dobes, meklēt augus, lasīt smilgas, čiekurus un citus dabas materiālus palīdz meita un dēls. «Galvenais ir ieraudzīt un pamanīt, taču bieži florista ieguldīto laiku un spēku materiālu vākšanā un meklēšanā nenovērtē arī paši speciālisti,» atzīst Indra un piebilst, ka ar dabas materiālu strādāt ir skaisti, taču jāzina arī, kā dabu saudzēt, lai nenoplūktu aizsargājamos augus, neiznīcinātu zemsedzi u. tml.
Kad citiem ir svētki, floristiem ir lielākais darbs, bieži nav arī sestdienu un svētdienu. Vairāki Latvijas floristikas meistari pirms dažām dienām atgriezās no Altaja Sibīrijā, kur notika radošais seminārs. Indra atzīstas, ka tās bijušas pirmās garākās brīvdienas ilgajos darba gados. Mājinieki reizēm var būt neapmierināti, ka lielu telpu aizņem sanestie dabas materiāli. «Esam kā vāveres, kas krāj, jo var noderēt gan čiekuri, gan kociņi. Īpaši ap Ziemassvētku laiku virtuve ir nobloķēta uz mēnesi.»
Kartupelis uz palodzes
Iespējas, ko un kā gatavot, ir ļoti dažādas. Ne tikai veidot kompozīcijas no ziediem, bet arī līmēt, šūt, pīt, aust, vērt dabas materiālu - ne velti floristi ir amatnieki. Piemēram, prot šūt cepures no kļavu lapām. «Par augstāko meistarību tiek atzīts, ja visu var izdarīt bez tehniskajiem palīglīdzekļiem, iztikt bez stieplēm, līmes, izmantojot tikai dabiskos materiālus,» atklāj profesionāle. Vērtējot citu meistaru paveikto, viņa vispirms skatās nevis pušķa virspusi, bet pamatni, apakšu, mēģina saprast, kā panākts, lai pušķi būtu patīkami un ērti turēt rokā. Floristi dekorē arī telpas, tādēļ Indra Ogres Amatniecības skolā apguvusi interjera dizainu. Ierosmi viņa gūst arī no arhitektūras un dizaina žurnāliem. «Interesanto var atrast visapkārt. Piemēram, birojos iesaku uz palodzes traukā iestādīt kartupeli vai sen neizmantotā krūzītē - ingveru,» Indra pasviež idejas. Jautāta, vai ir kas tāds, ko viņa veido vislabprātāk, floriste atbild, ka patīk arvien izdomāt ko jaunu un ar to padalīties ar citiem, taču lai rezultāts būtu ātrs. Indra nemēdz zīmēt skices, bet ļauj, lai rokās paņemtais materiāls pats pasaka priekšā, kas varētu veidoties.