Izteiktāk darbā pavadīto stundu skaita sarukšana skārusi britu vīriešus - stiprā dzimuma pārstāvju, kas strādā 45 un vairāk stundu nedēļā, nu ir par 10% mazāk, raksta Guardian. Kopumā šīgada pavasarī 16-30 stundu nedēļā strādājošo Lielbritānijā bija gandrīz tikpat, cik tādu, kas strādā 45 un vairāk stundu nedēļā.
Kopš pagājušās vasaras pilna laika darbvietu skaits gan atkal atsācis nedaudz palielināties, konstatējis britu Personāla un attīstības institūts. Tas varētu liecināt, ka, ekonomikai atkopjoties, darba tirgū notiek atgriešanās pie tradicionālās garo darbadienu kultūras. «Darba stundu samazināšanās recesijas laikā britu darbaholiķiem bija tāda kā piespiedu detoksikācija, un liela daļa no viņiem deg nepacietībā atkal strādāt vairāk,» vērtē institūta galvenais ekonomikas eksperts Džons Filpots. Viņš norāda, ka uzņēmumu personāla vadītājiem, kam rūp darbinieku privātā dzīve un darba līdzsvars, tagad būs jāizšķiras, vai atgriešanās pie garajām darba stundām būs labākais iznākums gan pašiem strādājošajiem, gan darba devējiem, kas viņus nodarbina.
Latvijā, ekonomikai stabilizējoties, šāda tendence gan, šķiet, nebūs tik spilgta, jo darba devēji mūsu valstī pārsvarā ir samazinājuši vai joprojām samazina darbinieku skaitu vai darba algas, nevis darbalaiku, vērtē Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) Izglītības un nodarbinātības eksperte Anita Līce. «Latvijas darba devējiem ir izdevīgāk nodarbināt vienu darbinieku normālu darbalaiku, nevis divus darbiniekus nepilnu darbalaiku. Darba likums paredz, ka uz nepilna laika darbinieku attiecināmi tādi paši noteikumi kā uz darbinieku, kas strādā normālu darbalaiku. Vienādas sociālās garantijas pienākas gan vienam, gan otram, sevišķi uzņēmumos, kuros ir darba koplīgumi,» A. Līce skaidro. Viņa piebilst, ka arī paši strādājošie vairāk ir ieinteresēti strādāt pie viena darba devēja pilnu darbalaiku un par to saņemt arī attiecīgu pilnu atalgojumu. Tas gan neizslēdz vajadzību veicināt elastīgu darba formu izmantošanu Latvijā, jo vienmēr būs darbinieki, kuri objektīvu iemeslu dēļ pilnu laiku strādāt nevar, turklāt nepilna darbalaika aktīvāka izmantošana ļautu strādāt lielākam skaitam cilvēku.