Pēdējo nedēļu notikumi rada bažas, ka tikai tiesiskuma koalīcija nepaklūp… pār sliedēm. Atcerēsimies, ka viens no šīs koalīcijas ideoloģiskajiem uzstādījumiem ir tas, ka valdības rīcībai ir jābūt caurskatāmai un saprotamai. Un saprotamai ne tikai grupiņai «iesvētītu» cilvēku, bet sabiedrībai kopumā. Tas, kas tagad notiek ap Pasažieru vilciena daudzmiljonu vērto iepirkumu, jo dienas kļūst jo mīklaināks.
Vispirms visas tās dažādās runas par līgumu pašu un to, vai tas atbilst Eiropas Komisijas prasībām, lai saņemtu līdzmaksājumus. Tad straujā Pasažieru vilciena valdes maiņa un valdībā esošo partiju savstarpējā publiskā kašķēšanās par to, kā šī valdes maiņa notikusi. Tad apmainīšanās ar savstarpējām laipnībām par to, kuram politiski jāatbild par līgumu, kas, starp citu, ir tik konfidencionāls, ka pat ministri to neredz. Vēl pa starpai arī Valsts prezidents izsakās, ka līguma nosacījumi par pēcapkalpošanu viņam liekas jau no sākta gala absurdi (varbūt to vajadzēja teikt valdībai, vēl pirms Pasažieru vilciena valdes priekšsēdētājs devās uz Spāniju parakstīt līgumu?).
Un kāds brīnums, ka uz visa šā fona pilsētā sāk klīst runas, ka īstenībā kādā valdošās tiesiskuma koalīcijas partijā ir cilvēki, kas ir negodprātīgi (t. i., ar materiālo motivāciju) ieinteresēti tādā vai citā visas šīs putras iznākumā. Stāsti izklausās visfantastiskākie, ar aizsākumu par Stadler vagonu rūpnīcu Baltkrievijā un bailēm no konkurentiem (to pašu spāņu CAF) iespējamā Krievijas tirgū. Es šīs baumas nemaz te nepieminētu, ja vien Reformu partijas Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis otrdien televīzijā nebūtu uzstājies ar visai nepārprotamu mājienu par kaut kādas negodprātīgas shēmas esamību, arī saistot to ar interesēm Krievijā. Nu, te varētu izsaukties - še, tev, žīdiņ, Vasarassvētki - atbraucām! Ja tiešām viss notiekošais ap Pasažiera vilcienu ir saistīts arī ar kādu koruptīvu finansiālu mahināciju, tad vēriena ziņā tas nu būs Latvijas rekords - kā nekā dārgākais iepirkums mūsu valsts vēsturē. Bet varbūt nav, un tas ir tikai tāds bardaks? Te nu gribas apelēt pie zatleriešu pašpasludinātā godaprāta - ja saka «a», tad jāsaka arī «b» un runāšana tādos pusvārdos un pusmājienos nu nekam neder. Cilvēki mums ir apveltīti ar gana spilgtu iztēli.