Pretinieks šajā cīņā ir sabiedrotais koalīcijā Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis (RP), kuram nav iebildumu, ja ļaudis mežus pārdod, jo galvenais - lai tie ir tāda īpašnieka rokās, kas platības visefektīvāk apsaimniekotu un radītu lielāko pievienoto vērtību. Abu pušu strīda pamatā ir ierosinājums mežsaimnieku kooperatīviem, tāpat kā lauksaimnieku kooperatīviem, paredzēt uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides, kuras V. Dombrovskis iesaka noteikt tikai uz četriem gadiem, bet E. Smiltēns ir pret terminētu ierobežojumu.
Kā pazudināja projektu
21. jūnija Saeimas sēdē bija plānots pieņemt grozījumus Kooperatīvo sabiedrību likuma galīgajā lasījumā, bet Saeima atdeva tos atpakaļ Tautsaimniecības komisijai. V. Dombrovskis teica, ka projektu komisija izskatīs septembra rudens sesijā. To atdeva komisijai nevis strīdīgo mežu kooperatīvu dēļ, bet gan tāpēc, ka, izskatot priekšlikumus par kooperatīvu pārvaldes sistēmu, deputāti iebalsoja juridiski pretrunīgas normas. Par V. Dombrovska sabiedroto kļuva Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (Vienotība), kurai nebija pieņemams piedāvājums kooperatīvu valdes izveidošanu uzticēt padomēm - tagad tā ir biedru kopsapulces kompetencē. Ar priekšlikumu bija domāts atvieglot lauksaimniecības kooperatīvu darbību, jo lielu to biedru skaitu visā Latvijā nav viegli sasaukt uz kopsapulci. Pēc I. Čepānes aicinājuma, Saeima balsoja par ierosinājumiem un tos noraidīja, bet par vienu no priekšlikumiem deputāte nerosināja balsojumu, un tas tika atbalstīts, jo šādos gadījumos paliek spēkā atbildīgās komisijas lēmums. Tā likumā radās juridiskas pretrunas.
V. Dombrovskis Dienai teica, ka neesot jurists un respektējis Juridiskās komisijas priekšsēdētājas šaubas - ja viņa ir saskatījusi juridiskus riskus, tad tas jāņem vērā. Sarežģītākās ir partijas biedru I. Čepānes un E. Smiltēna attiecības. Pirms Saeimas sēdes kolēģe bija izteikusi aizdomas, vai E. Smiltēns nelobē kādas intereses, jo ar mežu nozari ir saistīta viņa māte un māsa, kuras izdod nozares žurnālu un rīko pasākumus. Politiķa māte Dzidra Smiltēna Dienai apstiprināja, ka ar šo jomu ir saistīta daudzus gadus, bet to laikā iegūtā kompetence arī ļaujot uzvarēt projektu konkursos. Tikmēr E. Smiltēna sabiedrotie izplatīja minējumus, ka I. Čepāne iespaidojusies no ģimenes draugiem, kas 90. gados neveiksmīgi darbojušies šajā nozarē. I. Čepāne Dienai sacīja, ka nevēlas ne ar vienu strīdēties, bet viņai neesot svarīgi, no kuras partijas nākot katra iniciatīva - ja viņai tā nav pieņemama, tad to atklāti arī pasakot. I. Čepāne iebilst kā pret pārvaldes reorganizāciju, tā pret kooperatīviem paredzētajām uzņēmumu ienākuma nodokļu atlaidēm. Šos atvieglojumus V. Dombrovskis uzskata par galveno iemeslu strīdam ar E. Smiltēnu.
Var zaudēt ES naudu
V. Dombrovskis arī nav mierā, ka E. Smiltēns priekšlikumu iesniedzis uz 2. lasījumu, apejot saskaņošanu valdībā, bet Zemkopības ministrijai «ir šaurs skatījums uz šo jautājumu». ZM parlamentārais sekretārs skaidro, ka sarunas ar Tieslietu, kā arī Finanšu ministriju ir notikušas, bet pakļaut priekšlikumu ilgai saskaņošanai valdībā nevarēja, jo svarīgi likumu pieņemt pēc iespējas ātrāk, lai mežu īpašnieku kooperatīvi varētu pretendēt uz Eiropas Savienības struktūrfondu naudu nākamajā plānošanas periodā no 2014. gada.
Briseles gaiteņos runā, ka ES fondu naudu varēs saņemt tikai atzīti mežu īpašnieku kooperatīvi, laikrakstam Dienas bizness (Db) teicis Latvijas Mežu īpašnieku un apsaimniekotāju konfederācijas vadītājs Māris Liopa. Lai kooperatīvu atzītu, tam ir jādarbojas vismaz gadu. M. Liopa skaidrojis - Somijas un Zviedrijas mežu īpašnieku kooperatīviem ir meitas un mazmeitas kompānijas Latvijā, kas nostādīs nevienlīdzīgā situācijā Latvijas mežiniekus. Viņiem arī būs liegts ES fondu atbalsts, kamēr Igaunijas, Somijas un Zviedrijas mežu īpašnieku kooperatīvi to saņems, - pieļāvis nozares pārstāvis.
Ne mežinieki, ne E. Smiltēns nav gatavi padoties. Drīz pēc viņiem nelabvēlīgā Saeimas lēmuma sāka protestēt nevalstiskās organizācijas, kas deputātiem pārmeta nekompetenci. Šonedēļ tās uzaicināja ar šo jautājumu saistītos Saeimas deputātus iepazīties ar kooperatīvu darbību laukos. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdis Edgars Treibergs pirmdien Dienai sacīja, ka LOSP plāno aicināt uz savu sēdi abu komisiju priekšsēdētājus - I. Čepāni un V. Dombrovski, jo «nevar pieļaut, ka laba ideja tiek norauta un uz mūsu zemes zviedri uzvelk savu karogu - zemei un mežiem ir jāpaliek latviešu rokās». E. Treibergs arī piebilda: «Lai taču viņi vienreiz liek mieru Smiltēnam. Viņš pilda Zemkopības ministrijas uzdevumu.» Latvijā ir ap 150 000 privāto mežu īpašnieku. E. Smiltēns intervijā Nozare.lv ir sacījis, ka «aptuveni 20% mežu pieder skandināvu un krievu kapitālam, pašlaik gan skandināvi, gan krievi mežus izpērk masveidā».
Uz vaicāto, vai V. Dombrovskis personīgi atbalsta mežu izpārdošanu, viņš mudināja izvērtēt to no ekonomiskās efektivitātes viedokļa. Mežu pārdodot, esot iespēja nodrošināt tā labāku apsaimniekošanu. Tādā gadījumā meži varētu koncentrēties labāko apsaimniekotāju rokās. Mežu īpašnieku kooperācija ļautu mežu paturēt savā īpašumā, bet «fundamentālas starpības nav, vai 1000 latus saņem uzreiz vai katru gadu - 50». Ir vēl iespēja arī izveidot akciju sabiedrību. Lūgts komentēt minējumus, ka V. Dombrovskis aizstāv tos, kas vēlas pirkt Latvijas mežus, deputāts atbildēja: «Ja sāk runāt, vai pārdot zviedriem, vai nepārdot, tad rodas jautājums - vai mēs stājamies ārā no Eiropas Savienības un sākam vārīties savā sulā?» Vienam no lielākajiem meža zemju īpašniekiem Modrim Fokerotam, kuram pieder ap 5000 hektāru meža, neesot iebildumu pret kooperatīvu veidošanu. Viņš Dienai atzina, ka neesot plānu vēl iepirkt mežus, bet ar to īpašnieku kooperatīviem varētu sadarboties - meži drīz būšot izkopti un «manas brigādes, kas strādā mežā, varētu palīdzēt kooperatīviem izkopt mežus». Būtisks jautājums ir darba alga - un uzreiz. «Kooperatīvu veidošanā ir daudz sīkumu, kas saistīti ar naudu un uzticēšanos,» piebilda M. Fokerots, kurš redz perspektīvu šajā iecerē, ja «visi nodarbosies ar apsaimniekošanu, nevis izsaimniekošanu».