Zīmīgi, ka visa šī tarifu konflikta sakne, iespējams, meklējama savulaik sasteigtā un pārmaksātā ciparu televīzijas ieviešanas konkursā, ko secinājusi Valsts kontrole. Vēl jo paradoksālāk ir tas, ka patlaban cietēju vidū ir arī kompānija LNT ar bosu Andreju Ēķi priekšgalā, kurš vēl pavisam nesen atradās otrā ierakumu pusē. Tieši viņam varētu būt bijis izdevīgi, ka Lattelecom izmanto digitālgeitas kriminālprocesā iesaistītā uzņēmuma Kempmayer Media Latvia (KML) tehniku.
Tā turpināt nevar
«Stādieties priekšā, komerctelevīzijas ir strādājušas trīs gadus ar ievērojamiem zaudējumiem. Kā jau biznesā, te kaut kas ir jāmaina,» sarunā ar Dienu norāda A. Ēķis. Viņš un TV3 ģenerāldirektore Baiba Zūzena ir galvenie karotāji. Piedāvātie kompromisi no viņu puses ir vairāki - apraides maksas samazināšana, nacionālā pasūtījuma iegūšana 15% apmērā, kas nozīmē, ka komerckanāliem tiek valsts budžeta līdzekļi, vai arī tiesības saņemt atlīdzību no kabeļoperatoriem par atrašanos maksas paketēs, kā arī piedāvājums - lai sabiedriskā televīzija iziet no reklāmas tirgus. Pagaidām neviens no variantiem otrā pusē nav sadzirdēts, un darba kārtībā ir arī jautājums, vai maz palikt bezmaksas apraidē.
Šis konflikts attiecas aptuveni uz 8% Latvijas mājsaimniecību, kas joprojām izmanto bezmaksas apraidi, iegādājušās tikai dekoderu. Tieši par tām abām televīzijām, kurām ir nacionālās komerctelevīzijas statuss, pienākuma kārtā arī sanāk maksāt 650 tūkstošus latu gadā. «Nosacīti man tie 8% no biznesa viedokļa nevis nav interesanti, bet ir par dārgu,» komentē A. Ēķis.
Lattelecom, kas pēc uzvarētā digitālās televīzijas ieviešanas konkursa nodrošina apraidi, sarunā par iespējamo tarifa pazemināšanu nemaz neielaižas. Uzņēmuma pārstāvis Toms Meisītis Dienai saka, ka apraides tarifi esot pamatoti Latvijas «unikālās» situācijas dēļ. Īsais līgumperiods (pieci gadi) par apraidi, kura laikā jāatgūst ieguldītais, Latvijas teritorijas forma un izmērs, kā arī tas, ka ciparu televīzijas nodrošināšanu finansē tirgus, nevis valsts, esot pamatojums pašreizējiem apraides tarifiem.
«Unikālā» situācija
Uz Latvijas «unikālo» situāciju pēc konkursa, kurā toreiz uzvarēja Lattelecom, kā Diena jau rakstījusi, norādīja arī Valsts kontrole. Revīzijā tika secināts, ka pārmaksāti 3,8 miljoni latu un tas radies konkursa komisijā iesaistīto ierēdņu darbības dēļ, kuri strādāja toreizējā satiksmes ministra Aināra Šlesera pakļautībā. Komisiju veidoja toreizējais SM valsts sekretārs Nils Freivalds, tā laika Sakaru departamenta direktors Ivo Tukris un ministrijas juriste. Kā secināja VK, dažās dienās tika izstrādāts sarežģīts konkursa nolikums, kas bija nepilnīgs un mazināja konkurenci. N. Freivalds aizvien visus pārmetumus noraida: «Būtībā mēs bijām izpildītāji. Konkursu rīkojām pēc valdības pieprasījuma.»
«Tur bija prasība, ka jānodrošina Rīgas reģiona apraide tik ļoti īsā termiņā, ka to varēja izdarīt tikai tāda kompānija, kuras rīcībā jau bija vajadzīgā tehnika,» skaidro valsts kontroliere Inguna Sudraba. Šāda tehnika tolaik bija tikai uzņēmuma Hannu Digital rokās, kas konkursā tika uzrādīts kā Lattelecom sadarbības partneris. Hannu Digital tiek uzskatīts par digitālgeitas kriminālprocesā iesaistītās pastkastītes firmas KML mantinieku. «Tas nozīmēja faktiski atprečot to Kempmayer tehniku,» norāda valsts kontroliere.
Faktiski tas arī nozīmēja A. Ēķim tikšanu vaļā no parādsaistībām pret Andri Šķēli, kurš iepriekš viņam esot aizdevis aptuveni 10 miljonus ASV dolāru iekārtu atpirkšanai no valsts, kad tā «uzkārās» pēc nerealizētā KML darījuma. A. Ēķim, kā zināms, tiek inkriminētas arī darbības saistībā ar pašu KML. Pēc Jurģa Liepnieka liecībām, viņš bijis viens no KML dibinātājiem.
Zīmīgi, ka vēl aptuveni pirms diviem gadiem, kad tehnika bija jāliek lietā, A. Ēķis kopā ar LTV kaislīgi aizstāvēja digitālās apraides paātrinātu ieviešanu, pret ko jau toreiz protestēja TV3. Komentēt šīs sakarības sarunā ar Dienu A. Ēķis izvairās, bet, vaicāts, vai galu galā nav nozāģējis zaru, uz kura pats tagad sēž, viņš atbild, ka tolaik esot vēlējies, «lai Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs būtu šīs licences turētājs», taču tā vietā dabūjis vēl vienu konkurentu Lattelecom, kas «filozofiskā mērā» arī esot televīzija.
Grib cīnīties vienādi
Kā konflikts atrisināsies, pagaidām spriest pāragri. B. Zūzena uzstāj, ka grib vismaz saņemt maksu no kabeļoperatoriem par atrašanos maksas televīzijas paketēs, kas nacionālajiem komerckanāliem ir liegts. «Tas, ko mēs vēlamies, ir vienlīdzīgas konkurences apstākļi ar ārzemju televīzijas kanāliem,» saka B. Zūzena. Šo vēlmi pirms nepilna mēneša nav atbalstījusi Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP). Padomes pārstāvis Sergejs Kārītis gan šobrīd pieļauj, ka, ņemot vērā konflikta eskalāciju, šis lēmums tomēr varētu tikt mainīts.
Tiesa, šādas izmaiņas varētu izsaukt kabeļoperatoru protestu. Uzņēmuma Izzi attīstības direktore Sandra Kraujiņa šādu domu pat nepieļauj. «Šobrīd viņi vienkārši šantažē valdību un veic iedzīvotāju šantāžu,» sarunā ar Dienu strikta ir Izzi pārstāve. Viņa sola tiesu darbus ar komerctelevīzijām, ja tās janvārī izies no bezmaksas apraides, jo kabeļoperatoram savi klienti par izmaiņām jāinformē vismaz mēnesi iepriekš.