Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Kibertelpā risku daudz, trūkst ekspertu

Latvijas iedzīvotāji un valsts kibertelpā ir pakļauti lielam skaitam dažādu risku, taču, lai cīnītos ar tiem, var pietrūkt speciālistu, jo šobrīd nav vietas, kur izglītot nākamos kiberkaravīrus, trešdien diskusijā Kiberuzbrukumi un propaganda: nākotnes kaujas lauks secināja pieaicinātie eksperti.

«Mēs nevarēsim sevi aizsargāt, ja mums nebūs pētījumu un atbilstošas izglītības kibersfēras jautājumos,» problēmu iezīmēja BHC Laboratory eksperts Mikus Arājs, norādot, ka mūsdienās «darbaspēks ir globāls», kas nozīmē, ja Latvijā neizglīto kiberspeciālistus, viņi dodas mācīties uz Igauniju vai citām valstīm un pēc studiju pabeigšana paliek tur strādāt.

Viņaprāt, kibernoziegumi ir uz palikšanu, un tādēļ ir nepieciešams gatavoties sistemātiskai cīņai, jo šībrīža neskaidrā kibertelpas situācija nav ilgtspējīga un to būs nepieciešams sakārtot. «Kad mēs runājam par kiberdrošību, ir ļoti svarīgi nodalīt trīs dažādus elementus - kiberuzbrukumi, (..) kiberspiegošana un propaganda un maldināšana,» par kibertelpas draudu sistematizāciju skaidroja Glāzgovas Universitātes pārstāve Anke Šmita-Felcmane.

Kibertelpā notiekošais var negatīvi ietekmēt Latvijas drošību, viņa norādīja, ka, piemēram, publisko debašu «nozagšana» ietekmē uzticību valstij un pastiprina skepticismu pret politiķiem un valsti. Ar nozagšanu eksperte saprot dezinformāciju un propagandu, kas ietekmē cilvēku uztveri un rada maldīgu priekšstatu par valstī notiekošo. Tas, kā, piemēram, publiskajā telpā attēlo ASV, Eiropas Savienību, NATO u. c., iespaido to, kā sabiedrība par to domā, kas savukārt var iespaidot lēmuma pieņēmējus. A. Šmita-Felcmane norādīja, ka «valsts nav spējīga viena pati monitorēt visus kibertelpas aspektus», viņasprāt, kiberdrošības nodrošināšanai nepieciešama sadarbība starp privāto un valsts sektoru.

Tāpat eksperte skaidroja, ka svarīgi, lai visiem iedzīvotājiem ir pieejama informācija, kas nav sagrozīta un nenāk no neskaidriem vai draudīgiem avotiem, tādēļ viņa ieteica, ka, piemēram, «valdības mājaslapām ir jābūt gan latviski, gan krieviski, gan angliski, lai informāciju varētu saņemt visi sabiedrības iedzīvotāji».

Savukārt NATO izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos direktors Jānis Kārkliņš uzsvēra, ka «vajag investēt, lai izprastu kibertelpu».

Marta sākumā Aizsardzības ministrija jau informēja, ka Globālajā kiberdrošības indeksā, ko veidojusi Starptautiskā telekomunikāciju savienība un jaunāko tehnoloģiju izplatības izpētes kompānija ABI Research, Latvija pasaules rangā ieņēma 7. vietu.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli





Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne







Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018











Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena




Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena






Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā


Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide






Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?