Zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs ārpus meža zemes savā teritorijā bez saskaņošanas drīkst cirst augļu kokus un kokus, kuru celma caurmērs ir mazāks par 12 cm, lai atbrīvotu lauksaimniecības zemes no apauguma un uzturētu meliorācijas sistēmu. Ja nepieciešams koka ciršanas saskaņojums, Rīgas pilsētas būvvaldē jāiesniedz motivēts rakstveida iesniegums, kuram nepieciešamības gadījumā pievieno zemes īpašuma/valdījuma tiesības apliecinošu dokumentu kopijas, zemes gabala robežu plāna apliecinātu kopiju. Būvvalde koku apskatīs un iesniegumu par koka ciršanu kopā ar apstādījumu apskates aktu iesniegs RD Apstādījumu saglabāšanas komisijai. Mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas būvvaldē tiks pieņemts lēmums par koka ciršanu, nosakot zaudējuma atlīdzības apmēru un norādot nosacījumus, kas jāievēro, vai sniedzot pamatotu rakstveida atteikumu. Komisijas lēmums ir derīgs divus gadus.
Koku, kas ir redzami bojāts - daļēji sasvēries, ar bojātu vai paceltu sakņu sistēmu, pilnīgi izgāzies vai citādi bīstams - un rada draudus cilvēku veselībai, dzīvībai, īpašumam, atļauts nocirst bez komisijas lēmuma, ja koka ciršana nav atliekama un par to tiek informēta būvvalde.
I. Kublicka skaidro, ka saskaņā ar RD Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem zemes īpašnieks vai tiesiskais lietotājs atbild par apstādījumu, kas atrodas uz viņa zemes gabala, uzturēšanu, aizsardzību un atjaunošanu, bet koku stādīšanai privātā zemes gabalā atļauja nav nepieciešama. Pirms koka iestādīšanas gan jāparedz tā vainaga, sakņu sistēmas attīstība un pieauguša koka izmēri, kā arī to ietekme uz savu un kaimiņu īpašumu, ieteic speciāliste.