Būtisks pasaules šodienas ekonomiskās nestabilitātes cēlonis ir meklējams ilgstošā atšķirībā starp saražoto un patērēto* dažādās pasaules valstīs. It īpaši pēdējās desmitgades laikā daudzas pasaules valstis bijušas izteikti tērētāji - patērējušas vairāk nekā saražojušas jeb dzīvojušas pāri saviem līdzekļiem, bet citas bijušas izteikti krājēji - ražojušas vairāk nekā patērējušas. Ekonomistu terminoloģijā runājot, pirmās grupas valstis ir saimniekojušas ar tekošā konta deficītu, bet otrās grupas valstis - ar tekošā konta pārpalikumu. Starp pirmajām ir ASV, Dienvideiropas valstis un līdz 2009. gadam bija arī Baltijas valstis, bet otrajā grupā ir Japāna, Ķīna, Vācija, daudzas naftas eksportētājvalstis un Skandināvijas valstis.
Pasaulē kopumā saražotais un patērētais konkrētā laika periodā ir vienāds. Ekonomistu terminoloģijā runājot, pasaules tekošais konts ir līdzsvarā. Tas ir loģiski, ņemot vērā to, ka vismaz pagaidām zemeslodes iedzīvotāji netirgojas ar radībām citviet Visumā. Taču tā rezultātā valstis, kuras saimnieko ar tekošā konta pārpalikumu, šo pārpalikumu neizbēgami aizdod valstīm ar tekošā konta deficītu. Ilgstoša neatbilstība starp patērēto un saražoto dažādās valstīs ir novedusi pie tā, ka tērētāji ir uzkrājuši būtiskus parādus krājējiem. Piemēram, ASV rezidentu neto parādsaistības pret ārvalstu rezidentiem ir vairāk nekā divi triljoni dolāru, daudzkārt mazākajai Spānijai tās ir teju triljons eiro, bet Japānai, Vācijai un Ķīnai kopā pieder neto ārvalstu aktīvi aptuveni četru triljonu eiro apmērā.
Lai atjaunotu līdzsvaru pasaules ekonomikā, tērētājiem un krājējiem būtu ātri jāmainās lomām - agrākajiem tērētājiem jāsāk vairāk ražot un mazāk tērēt, bet agrākajiem krājējiem jārīkojas pretēji. Šādā gadījumā izdotos droši izvairīties no kopējās ekonomiskās aktivitātes krituma pasaulē un agrākie tērētāji varētu atdot parādus agrākajiem krājējiem. Taču to panākt nav viegli. Gadiem ejot, tērētāju ekonomika - finanšu sistēma, fiziskā infrastruktūra, cilvēku iemaņas un pat pasaules uztvere ir vairāk pielāgojusies patērēšanai, bet krājēju - ražošanai. Savukārt krājēji nevēlas ražot mazāk un pieļaut kritumu to ekonomikā. Mainīšanās lomām nozīmētu būtiskus satricinājumus abām valstu grupām, pirmām kārtām jau izmaiņas ekonomikas struktūrā. Būtiski satricinājumi ir neizbēgami arī tad, ja krājēji pēkšņi pārstāj aizdot tērētājiem - par to pirms nepilniem trim gadiem pārliecinājāmies arī Latvijā.
Aplūkojot pazīstamāko pēdējo gadu tērētāja un krājēja pāri ASV un Ķīnu, to mainīšanās lomām joprojām nenotiek**. ASV tekošā konta deficīts un Ķīnas tekošā konta pārpalikums ir samazinājušies, taču Ķīna joprojām turpina aizdot ASV. Šādā veidā Ķīna vienlaikus nodrošina ekonomiskās izaugsmes turpināšanos un iegūst savā īpašumā arvien vairāk ārvalstu, it īpaši ASV, aktīvu. Savukārt ASV spēju turpināt aizņemties nosaka gan tās ekonomikas izmērs un ietekme pasaulē, gan ASV dolāra kā rezervju valūtas loma pasaules finanšu sistēmā.
Situācija Eiropā ir atšķirīga. Šobrīd redzam, ka krājēji, piemēram, Vācija un Ziemeļvalstis, negrib turpināt aizdot tērētājiem, bet vienlaikus vēlas turpināt ražot tikpat daudz vai vēl vairāk nekā agrāk. Uzturēt ražošanu esošajā līmenī vai to palielināt uz pašu patēriņa rēķina Eiropas eksportētājvalstīm nav reāli - tas nozīmētu, ka katram vācietim jāiegādājas vairākas automašīnas, bet Somijā visiem iedzīvotājiem, ieskaitot zīdaiņus un sirmgalvjus, jāspēlē Angry Birds***. Tātad turpināt palielināt ražošanu šajās valstīs ir iespējams tikai, aizdodot ASV vai aizdodot citiem agrākajiem krājējiem, piemēram, Ķīnai, ja tās patēriņš pieaug vai tā citā formā turpina aizdot tālāk ASV.
Savukārt Dienvideiropas valstīs patēriņa kritums tuvākajā laikā ir neizbēgams. Dienvideiropa joprojām atrodas tādā situācijā, kādā Latvija bija pirms aptuveni diviem gadiem. Arī tuvāko gadu laikā ekonomikas izaugsme Dienvideiropā un arī Rietumeiropā, visticamāk, būs zemāka nekā daudzviet Āzijā un ASV. Izaugsmes palēnināšanās gaidāma arī Latvijai svarīgos eksporta tirgos - Vācijā un Ziemeļvalstīs. Taču Latvijai svarīgākie eksporta tirgi ir valstis, kuras ilgstoši bijušas un joprojām ir krājēji (Vācija, Ziemeļvalstis) vai vismaz pirms dažiem gadiem pārstājušas būt tērētāji (Igaunija, Lietuva). Tas ļauj cerēt, ka pieprasījums pēc Latvijas eksporta nesamazināsies, vismaz tik ilgi, kamēr ASV turpinās tērēt.
*ar ražošanu šeit domāta jebkāda veida vērtības radīšana, bet patēriņš ietver sevī arī investīcijas ražošanas līdzekļos un krājumos
**kā šī nelīdzsvarotība varētu tikt atrisināta tālākā nākotnē, varētu būt atsevišķa raksta temats. Vienlaikus jāpiebilst, ka, rēķinot pret ekonomikas apjomu, neto parādsaistības pret ārvalstu rezidentiem ASV joprojām ir daudz mazākas nekā, piemēram, Spānijā
***Angry Birds radītājs ir Somijas uzņēmums Rovio Mobile