Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) sniegto informāciju 2012. gada 12 mēnešos nebanku kreditēšanas sektorā patērētājiem izsniegti kredīti par kopumā 246,969 miljoniem latu, kā arī noslēgti 1 800 850 kreditēšanas līgumu. Lielāko daļu no izsniegto kredītu summas - aptuveni 115 miljonu latu - veidojot tieši ātrie kredīti. «Uz mūsu iedzīvotāju skaitu šie ir ļoti lieli skaitļi, kas liek aizdomāties par sekām, kas var iestāties,» skaidro komisijas priekšsēdētājs Valdis Zatlers (RP). Viņš uzskata, ka līdz šim valsts reakcija uz līdzīga veida riskiem ir bijusi novēlota un notikusi tikai pēc sociālās spriedzes izveidošanās. V. Zatlers norāda, ka šīs nozares klienti pārvarā gadījumu ir bez pastāvīga darba, tāpēc valstij šie cilvēki esot «obligāti jāaizsargā». Kā nozīmīgu informāciju V. Zatlers izceļ Ekonomikas ministrijas (EM) pausto, ka ātrie kredīti kļūst par vienu no cilvēku emigrācijas iemesliem. «Iepriekšējais emigrācijas vilnis bija bieži vien aiz nespējas nomaksāt mājokļa kredītu, šobrīd notiek mukšana no piecsimt latu kredīta uz ārzemēm,» norāda V. Zatlers. Savukārt, vaicāts par iespējamo nelegālo finanšu līdzekļu esamību nozarē un finanšu uzraudzības institūciju klātbūtni komisijas sēdē, viņš atzīst, ka tajā «parādīja dažādas shēmas, kuras reāli eksistē», tomēr par to bīstamību vēl esot grūti spriest. Drošības policijas klātbūtne sēdē esot bijusi nepieciešama, jo jāizvērtē, vai iedzīvotāju esamība parādu jūgā var veicināt noziedzību. «Šobrīd situācija vēl nav tik slikta, bet var tā attīstīties,» pieļauj V. Zatlers.
«Domāju, visi ir ievērojuši, ka būtiski samazinājies to reklāmu skaits, kas sola bezmaksas kredītus un dažādas dāvanas,» norāda PTAC direktore Baiba Vītoliņa, piebilstot, ka nozare sakārtojas arī pati. Lai arī atsaucība no nozares komersantu puses šobrīd esot daudz lielāka nekā agrāk, vēl ir daudz risināmu jautājumu. «Problēmas jau nav tikai nozares darbībā, bet arī tās, ar ko saskaras cilvēki, kas jau paņēmuši kredītus,» skaidro B. Vītoliņa.
Diena jau rakstīja, ka Ekonomikas ministrijas darba grupa nākusi klajā ar izstrādātajiem priekšlikumiem nozares regulējuma uzlabošanai. Lai gan tuvākajā laikā tos paredzēts virzīt izskatīšanai Koalīcijas partiju sadarbības padomes sēdē, lai lemtu par to tālāku virzību, par izstrādātajiem priekšlikumiem saņemti iebildumi no nozares uzņēmumu puses. Bažas par atsevišķiem priekšlikumiem paudusi arī Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Menģelsone, kura uzskata, ka papildu ierobežojumi nebanku kreditēšanas uzņēmumiem pasliktina uzņēmējdarbības vidi. Latvijas Lobētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntars Grīnvalds portālam Nozare.lv skaidrojis, ka, lai arī valsts pati ilgstoši ir izvairījusies no pienācīgas jomas pārvaldīšanas, to ir nepieciešams sakārtot, jo nozares uzņēmumi savā līdzšinējā darbībā esot «pārkāpuši jebkuras sarkanās līnijas».