Varas cinisms
Kursk bojāeja ir minējumiem apvīta, tomēr pavisam skaidrs ir tas, ka 2000. gada 12. augusta pēcpusdienā uz tās notika spēcīgs sprādziens, kas izraisīja tolaik pasaulē varenākās zemūdenes (154 metrus gara) nogrimšanu.
Divas dienas agrāk tā ar 118 apkalpes locekļiem atstāja Murmansku, lai dotos uz Krievijas Ziemeļu kara flotes mācībām Barenca jūrā. 12. augustā zemūdenei pa iedomātu mērķi vajadzēja izšaut mācību torpēdas. Tomēr noteiktajā laikā jūras dzelmē notika sprādziens, kura atskaņas piefiksēja arī atomkreisera Pjotr Veļikij hidroakustiķis 40 kilometru attālumā. Par to tika informēts kuģa kapteinis, kurš gan tam īpašu uzmanību nepievērsa.
Par Kursk avāriju oficiāli tika paziņots tikai nākamajā dienā, arī pirmie glābēji notikuma vietā ieradās tikai 12 stundu pēc notikušā. Savukārt radiniekiem sākotnēji tika apgalvots, ka jūrnieki ir sveiki un veseli. Par Krievijas varas cinismu pret šo traģēdiju liecina tālaika prezidenta Vladimira Putina atbilde uz jautājumu, kas notika ar Kursk. «Tā nogrima,» atbildēja Kremļa saimnieks.
Patiesības nav
Oficiālie izmeklēšanas rezultāti liecina, ka eksplodējusi torpēda, kas bija sagatavota izšaušanai. Pirmais sprādziens izraisīja pārējo torpēdu eksploziju, kā rezultātā gāja bojā vairākums zemūdenes apkalpes locekļu. 23 izdzīvojušie centās tikt līdz Kursk pakaļgalā esošajai glābšanās telpai, tomēr viņus apturēja nāvējošas gāzes noplūde.
Izmeklēšanas slēdzienā teikts, ka torpēdas sprādzienu izraisīja ūdeņraža peroksīda šķīduma noplūde tās apvalkā. Tomēr neatbildēts palicis jautājums, kādēļ noplūde notika. Neatkarīgi eksperti minējuši, ka, iespējams, torpēdai bijuši rūpnieciski defekti, bet varbūt kāda ķibele notikusi ar palaišanas sistēmu. Patiesība ir palikusi Barenca jūras dzelmē.