«Tās bija draudzīgas tikšanās, lai pateiktu, ka Eiropas Komisija Latviju atbalstīs, ka viss būs kārtībā, ja Latvija īstenos reformas, ja veiks budžeta izdevumu samazināšanu. Komisāra vizītes jēga bija iedrošināt, lai vīri un sievas nenolūst pusceļā. Tās bija draudzīgas tikšanās, nebija nekāda galvas mazgāšana,» vērtēja amatpersona.
No sarunām ar komisāru bijis noprotams, ka Eiropas Komisija (EK) ir nedaudz nobažījusies, vai līdz ar gaidāmajām vēlēšanām, atliekot budžeta grozījumu un reformu gatavošanu, valdībai pietiks laika, lai parlaments tos jūnijā pieņemtu un tie 1.jūlijā stātos spēkā. Tāpat varējis nojaust, ka EK ir bažas, vai, gatavojot budžeta grozījumus un cērpot izdevumus, politiķi un sociālie partneri vienā brīdī nesalūzīs, tā apdraudot grozījumu pieņemšanu. Tieši no šāda viedokļa H.Almunijas vīzīte bijusi kā iedrošinājums tam, ka, lai arī cik smagi, budžeta izdevumi ir jāsamazina un reformas ir jāīsteno un ka politiķiem un sociālajiem partneriem ir jābūt vienotiem.
H.Almunija sarunās arī interesējies, vai, izvēloties šādu budžeta grozījumu pieņemšanas laika grafiku, Latvijai līdz jūlijam pietiks finanšu resursu, lai segtu valsts izdevumus. Kopējais vēstījums bijis: «mēs jūs atbalstīsim, ja jūs izdarīsiet, ko esat solījuši». Neformāli atzītais liecina, ka valdības amatpersonas stingri solījušas, ka atkāpes no reformām un grozījumu pieņemšanas grafika nebūs. Valdība ir solījusi, ka budžeta grozījumus pieņems maija beigās, izdevumi jācērp par gandrīz 350 miljoniem latu.
Arī oficiālajās runās H.Almunija nepārprotami uzsvēra, ka strukturālo reformu īstenošana un budžeta izdevumu samazināšana ir vienīgais ceļš, kā iziet no dziļās ekonomikas krīzes un sa-sniegt mērķi - pievienoties eirozonai 2012.gadā. «Esmu skaidri pateicis - ja netiks īstenotas reformas, tad mums [EK] būs grūti turpināt savu finansiālo atbalstu,» teica H.Almunija. ES komisārs uzsvēra, ka sarunās ar Latvijas premjeru, ministriem, deputātiem bijis tiešs, sakot, ka, ja netiks īstenotas strukturālās reformas un tiks kavēta budžeta grozījumu pieņemšana, būs «ļoti, ļoti lielas grūtības ar otrās EK aizdevuma daļas piešķiršanu». Kā zināms, otra EK aizdevuma daļa (843 miljoni latu) saskaņā ar iepriekš parakstīto sadarbības memorandu (budžeta grozījumi tajā solīti līdz 31.martam) Latvijai būtu jāsaņem jūnijā. Pēc H.Almunijas teiktā, Latvija aizdevumu varēs saņemt pēc strukturālo reformu īstenošanas un pēc tam, kad parlaments būs pieņēmis šāgada budžeta grozījumus. EK par aizdevuma izsniegšanu lems jūnija beigās vai jūlija sākumā.
H.Almunija atturējās vērtēt, vai EK atbalstīs budžetu ar 7% deficītu. Trešdienas sarunās uzsvars bijis uz reformām. Par pieļaujamo budžeta deficītu tikšot spriests tuvākajās nedēļās EK un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) ekspertu diskusijās. Komisārs arī atzina, ka ar valdību nav bijušas sarunas par papildu aizdevuma saņemšanu. Tāpat viņš norādīja, ka gan EK, gan Eiropas Centrālā banka, gan visas 16 eirozonas dalībvalstis ir pret vienpusēju eiro ieviešanu Latvijā, kas tika pieļauta slepenos SVF dokumentos kā viens no scenārijiem. H.Almunijas skatījumā Latvijai tad būtu jārēķinās ar smagām sekām ekonomikā.