LĢĀA nepiekrīt plānotajām izmaiņām, kas paredz noteikt jaunus uzdevumus, nepiešķirot papildu finansējumu. Ārsti pievērš uzmanību arī tam, ka ģimenes ārstu darbs netiek pienācīgi novērtēts. Savukārt I. Circene paudusi, ka ģimenes ārstiem netiek uzliktas jaunas funkcijas. Arī līdz šim visi ģimenes ārstiem izvirzītie kritēriji bijuši ģimenes ārstu darba aprakstos par veicamajiem darbiem. Tomēr patlaban tie ir pildāmi brīvprātīgi, un tikai 10% ārstu izvēlējušies tos pildīt.
Kamēr ministrija ar ģimenes ārstiem precizē kvalitātes kritērijus un samaksas sistēmu par tiem, tikmēr galvenie cietēji ir pacienti, jo rindas pie ģimenes ārstu durvīm nemazinās. Kopš septembra, kad Latvijas Ārstu biedrība, žurnāls Veselība, laikraksts Diena un Veselības centrs 4 aicināja sūtīt vēstules akcijai Meklējam labu ģimenes ārstu par savu ģimenes ārstu, drīz jau būs saņemts simt vēstuļu, kurās tomēr tiek teikts paldies labajiem dakteriem. Vaicājām akcijai pieteiktajiem ārstiem, ko viņi domā par kvalitātes kritērijiem.
Nekas ārkārtējs
Barba Tuzika, kuru sirsnīgā vēstulē akcijai piesaka A. Kinca, satraukumu par kvalitātes kritērijiem neuzskata par problēmu, jo faktiski viss jau tiekot darīts, diskutēt varot par soda sankcijām, jo teikts, ka tad, kad ģimenes ārsts neizpildīs noteiktos kritērijus, no viņa tiks ieturēta nauda. «Bez šaubām, svarīgi un pašsaprotami ir, ja kāds izvērtē kvalitāti, bet tad jādod arī rekomendācijas,» saka B. Tuzika. Viņa par ģimenes ārsti strādā tikai četrus gadus un savu praksi veidojusi no nulles, un savus 1700 pacientus, kas, salīdzinot ar citu ģimenes ārstu aprūpējamo loku (2000 un vairāk pacientu), nav daudz, viņa ir redzējusi un iepazinusies ar katru personīgi.
Aprūpes pieejamība un mobilā tālruņa neizslēgšana 24 stundas diennaktī no pacientu puses netiek ļaunprātīgi izmantota, arī neatliekamo medicīnisko palīdzību, kā viņa uzskata, neviens nesauc par katru nieku. «Man ir ideāli pacienti,» saka daktere.
Kas var būt kvalitātes vērtētājs - statistika vai pacienti? «Statistika ir objektīva, bet bezkaislīga, pacienta viedoklis - subjektīvs. Svarīga ir savstarpējā ārsta un pacienta sapratne. Nevar palīdzēt slimniekam, ja pats viņš neārstējas. Cilvēku attieksmi pret savu veselību ar ārsta darbu neizmainīsi.» Pēc pieredzes B. Tuzika zina, ka tikai 25% no ārsta teiktā pacients ņem vērā. «Pacients nedarīs neko tādu, kas ir pretējs viņa uzskatiem, tāpēc man jāzina, kādas metodes pacientam patīk vairāk - tradicionālās vai netradicionālās.»
Visnepretenciozākie esot akūtie slimnieki - tie, kas pēkšņi saslimuši un pēc iespējas ātrāk grib izārstēties. Viņi ievēro visas ārsta rekomendācijas. Hroniskie pacienti ir saprotoši, jo viņi grib uzlabot savu stāvokli, bet grūtāk ir ar tiem, kas negrib veseļoties, kuri ir zaudējuši cerības. Būtisks ir arī pacientu ekonomiskais stāvoklis. Ir pacienti, kuriem viens lats ir simboliska naudas summa, bet daudziem tā ir nozīmīga.
Pret demisiju
Rīgā un lielākajās pilsētās dakterus var itin bieži mainīt, turpretim perifērijā ģimenes ārstam ir pavisam cita vērtība. Sintijas Zīvertes aprakstītā situācija raksturo viņas ģimenes ārstes Dzidras Trumpikas ikdienu: «Pēc dēliņa piedzimšanas un uzreiz pēc mūsu pārbraukšanas mājās no slimnīcas ģimenes ārste veica visai attālo ceļu (mēs nedzīvojam pilsētā, savukārt ģimenes ārste pati dzīvo ap 50 km attālumā), lai apmeklētu mūs mājās, nevis lūgtu braukt pie viņas uz prakses pieņemšanas vietu. Dēliņam bija fizioloģiskā dzelte, un viņš nespēja pietiekami zīst. Ģimenes ārste nekavējoties nogādāja mums svarus (par to neko neprasot), lai precīzi ik diennakti sekotu līdzi dēla svara izmaiņām un spētu pieņemt vispareizāko lēmumu dēla labsajūtai un pareizai attīstībai. Pateicoties ģimenes ārstes ātrai simptomu apjaušanai, viņa vienmēr ir spējusi noteikt visprecīzāko diagnozi un norādīt vislabāko ārstēšanās veidu, izmantojot homeopātiskus medicīniskos līdzekļus, ja diagnoze to ļauj.»
Dz. Trumpika par ģimenes ārsti Rucavā strādā kopš institūcijas pirmsākumiem un var salīdzināt situāciju pirms 20 gadiem un tagad. «Medicīna ir attīstījusies strauji, pacientu uztvere mainījusies tieši tāpat. Pacienti ir daudz prasīgāki, un ģimenes ārstam ir uzlikta daudz lielāka atbildība. Cilvēki pie ārstiem iet daudz biežāk nekā pirms divdesmit gadiem.» Dr. Trumpika ir pret ministres demisijas pieprasīšanu. «Esmu dziļā perifērijā - Rucavā -, un varbūt visi jaunumi vēl līdz mums nav atnākuši, iespējams, ja apkārt būtu vairāk kolēģu, ar kuriem apspriesties, manas domas būtu savādākas, bet šobrīd varu teikt, ka jau sen strādāju pēc kvalitātes kritērijiem,» viņa saka un nenoliedz, ka, palielinoties darba apjomam, arī viņa gribētu saņemt lielāku atalgojumu. Viņas praksē ir 1670 reģistrēto pacientu. Lauku ārstam darbalaiks nav mērāms noteiktās stundās un pieejamība ir 24 stundas visas dienas gadā, bet tas nebūt nav labais piemērs, jo par ārsta izdegšanu diemžēl neviens neiedomājas. Cik objektīvs vai subjektīvs varētu būt kvalitātes kritēriju vērtējums? «Datubāze ir kopīga, un tajā ir informācija no ģimenes ārsta prakses, speciālistiem, laboratorijas, slimnīcām. Bet vislabākais vērtējums jau tomēr ir pacienta atzinība, prieks par izveseļošanos.» Dz. Trumpika ir pārliecināta, ka «nav ģimenes ārsta, kas nestrādātu pēc labākās sirdsapziņas».
Pēdējais piliens
Bauskā un tuvējos pagastos ģimenes ārstei Vilmai Butulei ir ap 1700 pacientu, un savā praksē viņa strādā no 2000. gada. «Brauc prom, nāk klāt, paliek vecāki,» tā viņa raksturo savus pacientus Vai ministrei demisionēt? V. Butule nav kategoriska: «Agresīvs noskaņojums pirms Ziemassvētkiem nevienam nav vajadzīgs, bet ziņa par jauno kvalitātes kritēriju pieņemšanu šobrīd bija kā pēdējais piliens.» Viens no vienkāršākajiem piemēriem, kas satraucis dakteri Butuli, ir pavisam sadzīvisks - ārsta prakses vieta dakterei bija jāatrod un jāiekārto pašai, bet jaunajos kvalitātes kritērijos ir prasība, lai māsai būtu atsevišķa darba vieta, kas nodrošina pacienta konfidencialitāti. Kā to realizēt? Anitai Urbanovičai, ģimenes ārstei no Aizkraukles, par šo jautājumu arī bija viedoklis. Viņa ar māsiņu saprotas no pusvārda, un, kamēr daktere runājas ar pacientu, māsiņa var, piemēram, sameklēt informāciju par nepieciešamajām receptēm. Vēl joprojām nav līdz galam atrisināta ģimenes ārstu aizvietošana atvaļinājumu laikā, jo pašiem vienmēr jāatrod aizvietotājs. «Uzlikt vienu praksi virsū otrai - tas nav iespējams,» kategoriska ir Dr. Butule.
V. Butule uzskata, ka samaksai par kvalitātes kritēriju izpildi būtu jābūt kā prēmijai, bet pašlaik tas tiek finansēts no tās pašas kapacitātes naudas, respektīvi, ja kvalitātes kritēriji netiek izpildīti, nauda tiek noņemta. «Samaksas mehānisms ir izstrādāts ar gudru ziņu - zinot, ka prasības netiks izpildītas. Bet pietrūkst tik ļoti nepieciešamo sarunu, vērtējumu un analīzes: kādēļ neizpilda prasīto - vai situācija nav atbilstoša, vai ārsti strādā slikti, vai nav aprīkojuma,» tā nobriedušo situāciju raksturo Dr. Butule. Un tieši tāpēc, pēc viņas domām, ir galējais punkts - tiek prasīta ministres demisija. «Circenei būtu jāspēj nolaisties līdz primārās aprūpes ārsta ikdienai, lai saprastu, ka mums ir ārkārtīgi daudz prasītāju, kuru direktīvas ir jāizpilda,» tādu izeju no saspringtās situācijas piedāvā Dr. Butule un ir gandarīta, ja kāds pacients novērtē viņas darbu ar labu vārdu.