Sēņojot es apbrīnojami asi saskatu sēnes. Esmu filtrs, varu piedāvāt to, uz ko fokusējas mana interese, parādīt ar pirkstu uz lietām, kuras cita acs redz citādi vai neievēro. Tas, ko šovasar rāda mana zīmju sistēma, ir nemanāma, klusa tiekšanās dziļāk zemē. Es raugos uz valodu, grāmatām un lasīšanu, šo kaltēto, mīdīto dabas parādību. Kā mans tētis savulaik makšķernieku kalendārā īsiem teikumiem pie datumiem pierakstīja, kāda bijusi temperatūra, vējš, nokrišņi, loms, tāpat es veidoju savas piezīmes.
2. jūnijs. Kalnciemielas tirdziņā aizsākta kustība Pārdaugavas Priekšālasītāji. Divas pirmās priekšālasītājas bija Ilze Fogele un Ērika Bērziņa. 13. jūnijs. No Satori recenzijas uzzinu par skolotāju Sirmo un viņas dzejoļu grāmatu: «Iepriecina autores valoda, faktiski nav liekvārdības, kas ir visai reta parādība. Lakoniskums un izteikta precizitāte. Agrāk tieši skolotāji bija dzejnieki un dzejnieki skolotāji.»
25. jūnijs. Bērnu žūrijā pieteikušās 517 bibliotēkas (pagājušajā gadā - 450), 15 000 lasošo bērnu (bija 10 000). Jāpalīdz 365 bibliotēkām, jāsavāc ap 25 000 latu. Nodibināta arī Vecāku žūrija ar savu grāmatu kolekciju.
26. jūnijs. Linda Olte Rozes grāmatnīcā nopērk Soduma tulkoto Ulisu no skatloga, jo visi eksemplāri no plaukta jau izpirkti. 10. jūlijs. Kristīne Želve aicina cilvēkus filmēties latviešu grāmatu atstāstījumos un atceras, ka Jānis Einfelds pēc dienesta katru rītu rūtiņu burtnīcā ar roku pārrakstīja Upīša Zaļo zemi, lai barotu padomju armijā noplicināto valodu. 10. jūlijs. Vēl viens «idejas izdevējs»: Jānis Krūmiņš izdod Gētes Vilhelmu Meistaru un sola latviski vēl citas vācu pamatgrāmatas, ko «kompilē un citē mūsdienu atvasinātā literatūra, bet nepazīst tās pavirši izglītotie lasītāji».
Tāda sajūta, ka rakstnieki kā zvēri būtu veselu gadu par jaunu rakuši Daugavu, es pat teiktu - lauzuši un spridzinājuši, it kā tādas latviešu literatūras pirms tam nemaz nebūtu bijis un tā arī nebūtu vajadzīga. Noliec lauzni, nokar galvu, apsēdies uz tā, kas varētu būt krasts, ja tam būtu upe. Lietus nebūs, un neviens no augšas pat netaisās ūdeni upē liet. Bet, ja ilgāk pasēž un paskatās - atkal no apakšas kaut kas dzīvs sūcas.
Sagaidu, ka uz rudens pusi būs vēl vairāk satecējis, prognoze tāda cilvēciska - uz individuālu iedziļināšanos, mēs ieiesim valodā, tā mūs mierinās un stiprinās. Mana fokusētā labas gribas prognoze. Bet man ir ļoti grūti tā vienkārši un skaidri pateikt to, ko es katru dienu jūtu: man tirpst pakausis, mežus izcirtīs, Daugavu iztaisnos, pasauli vienkāršos, mēs tomēr zaudēsim.