Lasot šo grāmatu, man pat radās sajūta, ka pats to esmu rakstījis - autoram ir radnieciska domāšana. Viņa sniegtie praktiskie piemēri tik tiešām darbojas arī dzīvē, pats par to esmu pārliecinājies. Piemēram, ja nāk dusmas, gribas lamāties, ir jāsāk skaitīt lūgšanas, teiksim, Mūsu Tēvs debesīs... Laicīgie psihoterapeiti iesaka aizskaitīt līdz 10, bet es skaitu lūgšanu, un tas palīdz! Esmu ticīgs cilvēks, un šī grāmata ir lielisks padomdevējs, kā no sarežģītām dzīves situācijām tikt ārā ar savaldību un Dieva palīgu.
Man pašam ir milzīga bibliotēka, ap 2000 grāmatu. Tas ir padomju laika mantojums, ko savācu vēl tad, kad labas grāmatas pie mums bija deficīts. Lasu klasiķus - ļoti patīk Igo, arī Puškins, tiesa, Puškins jālasa oriģinālvalodā, latviski vairs nav tas. Īpaši tuvs ir Jevgeņijs Oņegins. No latviešu klasiķiem man cieņā ir Blaumanis. Skroderdienas Silmačos ir mana mīļākā luga, to zinu no galvas! Atceros, kādreiz, kad pirmoreiz devos noskatīties brīvdabas izrādi, man visvairāk kārojās redzēt, kā sper gaisā to Ābramu...
Atzīšos, tagad, kad ir pieejams internets, grāmatas pērku retāk. Pārsvarā tās iegādājos grāmatu tirdziņos, kur dažreiz gadās kāds rets, bet labs eksemplārs. Par labu klasiķu darbiem joprojām esmu gatavs izdot naudu, taču visvairāk lasu filosofiska un reliģiska satura literatūru.
Arnis Vilemsons no Viesītes