Būvniecību sāka bez detaļplānojuma un sabiedriskās apspriešanas. Vēlāk Ekonomikas ministrija būvatļauju anulēja, un kopš 2005. gada septembra SIA _Pajūris_ tiesā mēģina panākt, lai lēmumu atceļ, pretējā gadījumā prasot vairāk nekā miljona latu kompensāciju. Nākamā tiesas sēde noteikta 7. jūnijā.
Uzņēmumam savulaik piemērots 1000 latu naudas sods par nelikumīgu katlumājas būvniecību Papes dabas parkā. Savukārt pavisam nesen SIA Pajūris valdes priekšsēdētāja Daņilas Oļus privātmājas būvniecība gan novada domē saskaņota, taču īpašnieks sāka sliet nelikumīgu žogu. Tā būvniecība apturēta. «Lietuvieši šīs zemes sapirkuši jau sen ar domu kaut ko būvēt. Viņu problēma ir tā, ka viņiem kaut ko atļauj, bet viņi domā, ka var būvēt visu, kas tīk,» situāciju Rucavas novadā komentē domes priekšsēdētājs Andis Rolis. Liepājas reģiona novadu būvvaldes vadītājs Andris Vaivars uzskata, ka jau no paša sākuma lietuvieši neko nav pārkāpuši, un viņiem bija jāļauj atpūtas kompleksu uzbūvēt, jo tas notika jau esoša kempinga teritorijā.
Fakti par būvniecību krasta kāpu aizsargjoslā ik pa brīdim satrauc sabiedrību, īpaši, ja tā saistīta ar amatpersonu rīcību. Piemēram, plašu rezonansi izraisīja bijušā ārlietu ministra Māra Riekstiņa ģimenes privātmāja, kas oficiāli bija noformēta kā palīgceltne - klēts. Vētrainas diskusijas raisa arī Rīgas vicemēra Aināra Šlesera plāni būvēties kāpu zonā Jūrmalā. Taču arī šajos gadījumos formāli likums nav pārkāpts.