Maskavieši stāsta, ka veikali Krievijas galvaspilsētā ir ļoti atšķirīgi cenu ziņā un hipermārketu ar samērā pieņemamām cenām Dārzu loka (Sadovoje koļco) iekšpusē faktiski nav. Tāpēc Latvijā ražotās brētliņas tomātos lielveikalu ķēdes Auchan veikalos maksā 25 rubļus (Ls 0,42), bet tirdzniecības centra GUM pārtikas veikalā Gastronom No.1, kas atrodas blakus Sarkanajam laukumam, brētliņu kārbiņa maksā 45,30 rubļu (Ls 0,77). Redzot, cik kopumā elitārs ir šī veikala sortiments, brētliņu un zivju tefteļu atrašanās tajā vispār liekas neparasta. Tieši zivju konservu no Latvijas pārtikas produktiem Maskavas veikalos ir visvairāk, un ne tikai šprotes, bet arī sardīnes un siļķu fileja. Jau pieminētajā centra gastronomā ir arī brekšu, karpu, raudu un citu zivju konservi un mencu aknas. Veikalā Alije parusa, kas vērtējams kā vidēji dārgs, atrodam laša salātu konservus Īslandes gaumē, bet neizdodas sameklēt Rīgas Piena kombināta produkciju, kam, pēc izplatītāju teiktā, tur būtu jābūt. Toties Latvijā ražotu sieru var nopirkt Auchan tīklā - gan ar mūspusē neierastiem nosaukumiem, piemēram, Leģenda un Saule. Rīgas siers ir pat divu veidu, tas maksā no Ls 4,70 (akcijas cena) līdz Ls 5,18 kilogramā. Milzīgajā siera vitrīnā daļa sieru sadalīti pēc ražotājvalstīm, bet, tā kā Latvijas produkcijas nav tik daudz, to var atrast ar uzrakstu Ekskluzīvie sieri. Plauktā pamanām arī Trikātas siera Sniega bumbas par gluži pieņemamu cenu - 90,72 rubļi (Ls 1,54). Visai plašā klāstā pārstāvēta arī Spilvas produkcija - sinepes, kečups, brūkleņu mērce, aukstā zupa Vasara un citi gardumi. Droši vien sagadīšanās dēļ neredzam nevienu Laimas šokolādes kārbu, kaut arī ir zināms, ka Laimas produkciju Krievijā piedāvā plašā sortimentā, turklāt reizēm par zemāku cenu nekā Latvijā.
Maskavas veikalos var atrast produktus, kas nav ražoti Latvijā, bet ir ar latviskiem nosaukumiem. Piemēram, piena produkti ar zīmolu Venta, tostarp Rīgas siers, ražots Vācijā. Kurzemes, Zemgales, Vidzemes, Mītavas un Rīgas maizi cep SIA PROhļeb Piemaskavā. Preču izplatītāji atzīst, ka Latvijas pārtiku Maskavā atceras kopš padomju laikiem, kad to šeit varēja nopirkt (Latvijā gan stāvējām rindās). Produkti ar latviskiem nosaukumiem tiek uzskatīti par nosacīti elitāriem, jau pieminētā PROhļeb ražotā maize (600 g) maksā 54 rubļus, tātad ap Ls 0,90.
Protams, apmeklējot pāris veikalu, nevar rasties objektīvs priekšstats, kādas Latvijas preces var iegādāties Maskavā, jo ir zināms, ka Krievijas tirgum strādā vairāki piena pārstrādes uzņēmumi. Maiznīca Lielezers ir uzņēmuma Rižskij hļeb līdzīpašniece, Piemaskavā šis uzņēmums cep piecu šķirņu maizi. Taču noteikti ir skaidrs - ne velti preču izplatītāji kaismīgi atbalsta Rīgas markas ieviešanu, jo patlaban vienojoša zīmola trūkums ir ļoti jūtams. Konkurence ir milzīga, tomēr līdz šim Maskavas valdības pārstāvji ir teikuši, ka iespējas vēl ir, jo tiek lēsts, ka pārtikas patēriņš varētu sasniegt 31 000 tonnu diennaktī un 11,5 miljonus tonnu gadā. Tomēr mūsu ražotāji bieži vien netiek galā ar veikalu tīklu pieprasītajiem apjomiem un nav gatavi maksāt par izdevīgāku preču novietojumu veikalu plauktos. Izplatītāji arī vēlētos tirgot tādus produktus, ko pagaidām nevar iekļaut sortimentā samērā īsā realizācijas laika dēļ, piemēram, jogurtu.