gada ir stingrs solījums, par ko valdošās partijas runā jau ilgi, bet nesen publiskajā telpā «iemesta» arī ideja par PVN likmes samazināšanu. Abas nodokļu reformas vienlaikus un adekvātā apjomā, visticamāk, atļauties nevarēs, daudzus «par» un «pret» šajā diskusijā var pārtrumpot viens agrāk jau izlemts jautājums - ieviest eiro no 2014. gada, kas ekonomikas pieauguma apstākļos (un Latvijā tādi šobrīd ir) liek īpaši domāt par cenu ierobežošanu.
Mazāks PVN pārtikai
Latvijas konkurētspēju bremzējošā nodokļu sloga darbaspēkam samazināšana ilgu laiku bijusi politiķu apņemšanās numur viens, tiklīdz valsts to varēs atļauties. Pienākot šim brīdim, parādījies alternatīvais scenārijs PVN mazināšanas izskatā, par ko šobrīd vairāk runā ar premjera Valda Dombrovska Vienotību saistīti politiķi un eiro ieviešanu atbalstoši ekonomisti.
«Diskusija tikai sākas, un Finanšu ministrija (FM) rēķina, ko nozīmē viens, ko - otrs scenārijs. Mana pārliecība ir, ka, ja tiek mazināts PVN, tas būtu jādara pietiekami šaurā pārtikas produktu grupā, jo tad ieguvēji būs gan vietējie ražotāji, gan iedzīvotāji,» saka Vienotības frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis.
Par PVN likmes mazināšanu pārtikai iestājas arī Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš (Vienotība), uzsverot, ka šādi varēs samazināt tēriņus par pārtiku mājsaimniecībām, kas šobrīd ir aptuveni trešdaļa no mājsaimniecību budžeta (Eiropā - vidēji ap 10%). «PVN kopējās likmes samazināšana būtu solis inflācijas mazināšanas virzienā, bet, samazinot nodokli pārtikai, mēs papildus varam palīdzēt mājsaimniecībām.» K. Kariņš uzsver, ka PVN likmju pārskatīšana ir tikai viena no nepieciešamajām reformām nodokļu jomā - svarīga būtu arī neapliekamā minimuma celšana iedzīvotājiem, kas varētu mazināt ēnu ekonomiku. Jautāts par to, kurš no abiem ceļiem - PVN vai darbaspēka nodokļu mazināšana - būtu jāizvēlas vispirms, K. Kariņš saka, ka tas jāizsver valdībai, ņemot vērā kopējo ietekmi uz valsts budžetu. Abi minētie politiķi uzskata, ka samazinātajai PVN likmei ir jāatspoguļojas zemākā pārtikas cenā un to ir iespējams kontrolēt, piemēram, nosakot sankcijas tiem tirgotājiem, kuri cenas nebūs samazinājuši (K. Kariņš).
Reaģējot uz ziņām par iespējamo PVN samazināšanu, Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība paziņojusi, ka aicinās valdību panākt PVN samazinājumu līdz 7% piena produktu, vēsta LETA.
Mazāks algas nodoklis
Zemāki darbaspēka nodokļi bija un ir viens no galvenajiem Zatlera Reformu partijas (tagad - Reformu partija) ekonomiskās programmas mērķiem. Viens no šīs programmas autoriem, Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) Dienai apliecināja, ka domas nav mainījis un tieši darbaspēka nodokļa mazināšana šobrīd ir prioritāra, jo risina vairākus ekonomikas izaugsmei būtiskus jautājumus. Viņš arī apšauba, vai vienreizēja PVN samazināšana Latviju tuvinās eirozonai.
Atbalstu darbaspēka nodokļu mazināšanai no 2013. gada sākuma līdz šim paudis ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Viņaprāt, šo nodokļu samazināšana «ir reāla reforma Latvijas uzņēmēju un ekonomikas konkurētspējas celšanai», tas sniegtu iespējas veikt jaunas investīcijas uzņēmumu attīstībā, kāpināt izlaides apjomus, pakāpeniski un atbilstoši produktivitātei palielināt darbinieku algas, kā arī samazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru. Komentējot ideju samazināt PVN, D. Pavļuts norāda, ka paļaujas uz FM aprēķiniem, kam sekos diskusijas valdībā, «lai izvērtētu gan šāda soļa ietekmi uz inflācijas līmeni un ekonomiku, gan citiem plānotajiem pasākumiem nākamā gada valsts budžetā».
Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusevičs uzskata, ka darbaspēka nodokļu mazināšana ir prioritāte, lai mazinātu izmaksas un palielinātu atalgojumu, bet «par PVN neesam diskutējuši, nesaskatu tam lietderību». Viņaprāt, ekonomiski argumentētai izvērtēšanai jānotiek arī jautājumā par eiro ieviešanu.
Eiro kā arguments
«Darbaspēka nodokļus noteikti vajag mazināt, taču, labu gribot, šādi varam nonākt pie lielākas inflācijas, kas apdraudēs eiro ieviešanu,» uzsver Swedbank galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks. «Tiklīdz šis nodoklis [iedzīvotāju ienākuma nodoklis] tiks samazināts vai tiks pacelts neapliekamais minimums, kāps cenas.» Viņaprāt, darbaspēka nodokļus var atvieglot, sākot ar 2013. gada vidu un turpināt 2014. gadā, bet līdz tam prātīgāk būtu samazināt PVN likmes par aptuveni 1%, jo precīzāks mehānisms sociāli neaizsargātu iedzīvotāju atbalstam pagaidām nav radīts. Viņam nepiekrīt DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš, uzsverot, ka PVN mazināšana pārtikai kā sociālā atbalsta mehānisms nestrādā, vienīgi sarežģī šī nodokļa iekasēšanu. «Labāks sociālās palīdzības mehānisms ir neapliekamā minimuma pacelšana līdz 90-100 latiem, kas katram strādājošajam iedotu reālu papildu ienākumu un mazinātu nevienlīdzību.» P. Strautiņš lēš, ka šāds solis valsts budžetam maksātu ap 80 miljoniem latu un līdz ar to nodokļu mazināšanas iespējas būtu izsmeltas.
FM līdz šai piektdienai sagatavos pārskatu par PVN likmju samazināšanas ietekmi uz valsts budžetu un iespējamajiem guvumiem kontekstā ar jau agrāk izskanējušo vēlmi samazināt darbaspēka nodokļus. «Tā nebūs mūsu pozīcija, bet aprēķins par iespējamajiem guvumiem un zaudējumiem,» sacīja FM Komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis.