«Jā, mēs esam viena no straujāk augošajām ekonomikām, bet tas vien negarantē, ka mēs ātri spēsim sasniegt ES līmeni. Ja mēs vēlamies sasniegt 90% no Eiropas vidējā, tad nākamajos 10 gados mūsu izaugsmei vajadzētu būt 5,3% katru gadu, tas ir ievērojami straujāk nekā pašreiz - divi trīs procenti. Var, protams, uzdot jautājumu - kāpēc steigties? Jo tie, kas steidzas, piedzīvo dažādas krīzes. Citas valstis ar lielākiem ienākumiem, protams, varētu atļauties arī nesteigties, bet mēs vēsturiski esam diezgan unikālā situācijā. Mūsu robežas ir pilnībā atvērtas valstīm, kuru ienākumu līmenis vairākas reizes pārsniedz Latvijas ienākumu līmeni,» skaidro V. Dombrovskis.
Viņš salīdzina Latviju ar pārējo Baltiju, minot, ka pēdējos 10 gados no mūsu valsts ir emigrējuši 20% iedzīvotāju. Lietuvā šis rādītājs ir 13%, Igaunijā vien septiņi procenti.
«Emigrācijas apjoms ir ļoti tieši atkarīgs no tā, cik lielā mērā mēs atpaliekam no Eiropas vidējā līmeņa. Jo lielāka būs šī atpalicība, jo vairāk cilvēku brauks prom. Baidos, ka ne visiem Latvijas iedzīvotājiem pietiks pacietības gaidīt šos 53 gadus,» uzsver V. Dombrovskis.
Certus speciālisti pārliecināti, ka situāciju varētu krietni uzlabot investīcijas izglītības sistēmā, kā arī izmaiņas nodokļos.
Nodokļu iekasēšanas jautājums licis lauzīt galvu gadiem, tomēr līdz šim pienācīgs risinājums tā arī nav rasts. 2012. gadā Eiropas Komisija publicēja apjomīgu pētījumu par to, cik lielam būtu jābūt iekasētajam PVN un kāda ir faktiskā situācija katrā valstī. Latvijai šī starpība ir otrā lielākā ES. Vēl izteiktāks šis rādītājs ir tikai Slovākijai. «Tas ir rādītājs tam, ka valstij ne īpaši labi klājas nodokļu iekasēšanas jomā. Kā piemēru mēs varam minēt Igauniju, kurā dzīvo mazāk cilvēku. Ar apmēram tādām pašām likmēm Igaunijai izdodas iekasēt daudz vairāk,» piemin V. Dombrovskis.
Jāatgādina, ka nupat Finanšu ministrija nākusi klajā ar paziņojumu, ka šī gada vienpadsmit mēnešos kopbudžetā ir vērojams pārpalikums 101,4 miljonu eiro apmērā. Šis rādītājs ir par 33,1 miljonu eiro lielāks nekā gadu iepriekš šajā laika periodā. Ministrija to skaidro ar labu nodokļu izpildi, tomēr neslēpj, ka galvenokārt tas saistīts ar straujāku ekonomikas izaugsmi, nekā iepriekš prognozēts.
Latvijas valdība kā galveno prioritāti labu laiku uzsvērusi nevienlīdzības mazināšanu, tomēr V. Dombrovskis uzskata, ka pārāk maza uzmanība tiek veltīta tam, kā mazināt pašas Latvijas nevienlīdzību starp citām ES valstīm.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāve Lienīte Caune izceļ vēl citu problēmu, proti, slēptos nodokļus un valsts nodevas. «Ja sarēķina visu šo slogu, kas uzņēmējam jānomaksā valsts budžetā, tā bilde vairs nav tik rožaina, īpaši, ja mēs runājam par elektroenerģijas ietilpstošajām ražotnēm. Caur LTRK interesējās daudzi, kas gribēja sava servera vietu bāzēt Latvijā, un tieši šo elektroenerģijas izmaksu dēļ tas nenotika,» atklāj L. Caune. Viņa pārmet valdībai arī to, ka nākamā gada budžets ir vērsts tikai un vienīgi, lai to piepildītu. Cita pieeja budžeta veidošanā nebija novērojama.