Labāk kopā
RK ar Cinevilla Studio apvieno resursus, nevis juridiskās personas, tas nozīmē, ka vismaz pagaidām kopuzņēmums netiks izveidots. «Sanācām kopā un vienojāmies, ka ir provinciāli, ja katrs sēž uz tā, kas viņam ir - tas nekad pie laba nenoved. Mēs apvienojam resursus zem RK brenda. Ir runa par pakalpojumu koordināciju - Rīgas kinostudija rīkosies ar Cinevillas resursiem, viss būs vienā kontrolē,» pastāstīja RK līdzīpašnieks Armands Liberts. Publiski izskanējis, ka Cinevillas vārds vairs netiks izmantots. Ārzemju producentus neinteresē atsevišķi paviljoni vai kinopilsētiņa, taču komplekss piedāvājums varētu konkurēt ar Krievijas vai Baltkrievijas studijām, kam ir zemākas cenas. Lielas cerības tiek liktas arī uz Rīgas domes līdzfinansējuma programmu Rīgas filmu fonds, kas Latvijai piesaista ārvalstu filmu projektus ar vērienīgu budžetu, piemēram, Larsu fon Trīru. RK arī būšot līdzproducenti jaunajai Andreja Ēķa un Aigara Graubas filmai par Latvijas basketbola izlases uzvaru Eiropas čempionātā 1935. gadā.
Ar Cinevilla Studio pārstāvjiem Dienai otrdien sazināties neizdevās. Cinevilla Studio pilnībā pieder uzņēmumam Platforma filma. Tā īpašnieki ir ar LNT šefu Andreju Ēķi saistītie Normunds Kalniņš un Aigars Grauba. Paša A. Ēķa (zināms, ka viņš tāpat kā RK pārstāvji pašlaik atrodas Kannās, kur notiek kinofestivāls) vārda uzņēmuma īpašnieku sarakstā vairs nav, liecina firmas.lv dati. Oficiāls uzņēmuma lielākais īpašnieks viņš bija līdz 2005. gada sākumam. Savukārt RK akciju paketes lielākā daļa pieder A. Libertam, Kultūras ministrijai un Alvim Krasovskim. Abi uzņēmēji 2009. gadā iekļauti miljonāru sarakstā, viņiem piederējušas daļas uzņēmumā IZZI, bet A. Krasovskis bijis uzņēmuma Telia Multicom ģenerāldirektors.
Nopietns spēlētājs
Latvijas Kinematogrāfistu savienības (LKS) valdes priekšsēdētāja Ieva Romanova norāda, ka viņa kā kino profesionāle apvienošanos uztverot pozitīvi, jo tā veidojas ļoti nopietns spēlētājs. RK ir lielākie paviljoni apkārt Baltijas jūrai, savukārt Cinevilla vērtība ir kinopilsētiņa Slampē. LKS nosūtījusi KM vēstuli, iesakot nesteigties ar Rīgas kinostudijas akciju pārdošanu (valstij joprojām pieder 24,31% akciju). Valsts daļa uzņēmumu padara uzticamāku, kas esot būtiski pasūtījumu piesaistē. Režisors Jānis Putniņš atzina, ka apvienošanās varētu nākt tikai par labu, bet tas vairāk attiecas uz ārzemju producentu piesaisti. Nacionālo kino industriju, pēc viņa domām, tas tikpat kā neietekmētu, jo valsts budžeta finansējums filmām esot tik mazs, ka gandrīz neviens nevarētu atļauties īrēt kinostudijas paviljonus. Režisors Varis Brasla domā, ka liela studija var atļauties labāku tehniku un koncentrēt ap sevi spēcīgākos nozares profesionāļus, kā arī uz vietas sagatavot jaunos profesijās, ko Latvijā nemāca. Taču abu studiju vadītājiem esot visai atšķirīgi raksturi.
Nacionālā kino centra vadītāja Ilze Gailīte-Holmberga pārliecināta, ka šis jautājums jāskata saistībā ar Rīgas filmu fonda piedāvājumu ārzemju producentiem, jo ir vieglāk pozicionēties, apvienojot spēkus. Taču, ja tiesvedībā par autortiesībām padomju laikā tapušajām filmām tiesa lems par labu RK, nevis valstij, izslēgt nevarot neko, un tajā brīdī situācija varot kļūt nelāga, jo tad filmu īpašniekiem primārais mērķis varētu būt peļņas gūšana. A. Liberts gan apgalvoja, ka ar padomju gadu kinomantojuma apsaimniekošanu abu studiju darījumam neesot nekāda sakara.