Talkas galvenā rīkotāja pati par to pārliecinājusies, vēloties talkot jau piektdienā pēc aculiecinieku ziņām ļoti piedrazotā vietā Gaiļezera apkārtnē, taču, ierodoties tur, vieta jau bijusi satīrīta.
Šogad pirmoreiz triju gadu laikā, kopš tiek rīkota Lielā talka, sakopts arī kultūrslānis - kopīgi ar kordziedātājiem un dejotājiem iedzīvotāji saposuši estrādes, kapus un piemiņas vietas. Tāpat aizsākta pagalmu kustība, Ziepniekkalnā ierīkojot jaunas smilšukastes, uzstādot basketbola grozu un veicot citus labiekārtošanas darbus. Kā vēsta talku koordinatori no dažādām Latvijas vietām, daudzviet vides sakopšana noritējusi dziesmu pavadībā, aktīvi iesaistījušies pašdarbības kolektīvi, tāpat talciniekiem pēc darba sagatavots mielasts.
Vēl pāragri teikt, cik cilvēku pavisam talkojuši, jo visi dati vēl nav iesūtīti, taču rīkotāju vērojumi liecina, ka viņu varētu būt vairāk, nekā pērn, lai arī laikapstākļi nelutinājuši - Vidzemē pat bija 2 cm sniega kārta. Vidēji mazākajās talkas vietās piedalījās 20-70 cilvēki, savukārt lielajās - pat vairāk par tūkstoti, vēsta rīkotāji. Jaunākais talcinieks bijis gadu vecs. Pagājušajā gadā Lielā talka pulcēja vairāk nekā 110 tūkstošus cilvēku, bet šogad provizoriski prognozēti aptuveni 200 tūkstoši. Vita Jaunzeme lēš, ka, visticamāk, tik daudz nebūs. Tiesa, šogad daudzviet pietrūkuši atkritumu maisi, kas varētu liecināt - izdarīts daudz vairāk. Jautāta par atradumiem, rīkotāja teic, ka atšķirībā no iepriekšējā gada līķu nav bijis. Precīzi datus par dalībnieku skaitu un padarīto rīkotāji sola tuvāko dienu laikā. Kopumā Lielās talkas rīkošanā ieguldīti gandrīz 100 tūkstoši latu, no kā aptuveni 40 tūkstoši latu devusi valsts, bet pārējo sponsori.