Premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība), kurš aicināja pievērst uzmanību šim jautājumam, kas kā viens no svarīgākajiem ir iekļauts arī Valsts prezidenta sarunās ar partijām, nevarot piekrist teiktajam, jo šis dokuments jau ir nodots Saeimas Ārlietu komisijai.
Lisabonas līguma grozījumi Saeimā ir iesniegti pagājušā gada 24. oktobrī. Tie akceptēti Ministru kabineta sēdē 19. oktobrī V. Dombrovska otrajā valdībā, kurā vēl bija Zaļo un Zemnieku savienība. Nevienam politiskajam spēkam nebija iebildumu pret līguma izmaiņām arī pagājušā gada 3. novembrī, kad Saeima lēma par šī projekta nodošanu Ārlietu komisijai. Dokumenta pilns nosaukums ir Par Eiropadomes lēmumu, ar ko Līguma par Eiropas Savienības darbību 136. pantu groza attiecībā uz stabilitātes mehānismu valstīm, kuru naudas vienība ir euro. Likumprojekta anotācijā ir norādīts, ka tas ir izstrādāts, «lai nodrošinātu Latvijas saistību izpildi pret ES», kaut arī šī panta grozījumi Latviju neskar, kamēr tā nav eirozonā. Lai grozījumi stātos spēkā, tos nepieciešams apstiprināt visās ES dalībvalstīs atbilstoši to nacionālajai procedūrai. Latvijas Satversmē noteikts, ka šādu starptautisku līgumu ratifikācijai nepieciešams divu trešdaļu balsu vairākums, ar kādu Saeima ir ratificējusi arī pašu līgumu.
Pēc tikšanās Rīgas pilī, kas gan VL-TB/LNNK, gan Saskaņas centram ilga nevis stundu, kā bija plānots, bet pusotru stundu, SC līderis Jānis Urbanovičs atteicās atbildēt uz jautājumu par viņa vadītā politiskā spēka attieksmi pret Lisabonas līguma grozījumiem. «Nav tāda jautājuma. Kad būs, tad varēsim komentēt. Par ko šaubās Briselē, to Rīgā jau virza uz priekšu,» teica J. Urbanovičs. Arī Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle (VL-TB/LNNK) norādīja uz vairākiem neskaidriem jautājumiem, kuru starpā minēja arī varbūtību, ka līgumu varētu ratificēt tikai eirozonas valstis. Viņaprāt, juristi vēl diskutējot, vai tiešām būs nepieciešamas divas trešdaļas balsu. Taču - ja arī būšot, tad viņš neredzot iemeslus, kuru dēļ kāda no Saeimā pārstāvētajām partijām varētu atteikties ratificēt līgumu un liegt eirozonas valstīm sniegt palīdzību tām, kas nonākušas grūtībās, ja tas Latviju nekā neietekmē. R. Zīle bija neizpratnē, kāpēc tagad kādu partiju vajadzētu ņemt valdībā tāpēc, ka tā būs atbalstījusi līguma grozījumu ratifikāciju.
Drīz pēc tam, kad V. Dombrovskis paziņoja, ka Latvijai līdz pavasara sesijas beigām jūnijā jāratificē šis dokuments, Zaļo un Zemnieku savienība paziņoja, ka ir gatava to darīt tikai tad, ja tai ļauj uzņemties atbildību par situāciju valstī kā koalīcijas dalībniecei ar diviem ministriem - zemkopības un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru. Kamēr vieni to nodēvēja par šantāžu, tikmēr citiem šķita, ka Vienotība tā mēģina ZZS iesaistīt koalīcijā, pret ko kategoriski iebilst Zatlera Reformu partija.
Tiesa, arī pašā Vienotībā šādai koalīcijas paplašināšanai būtu pretinieki. Tikmēr ZZS jau paziņoja, ka rīkosies valstiski. Valsts prezidents A. Bērziņš ar Zaļo un Zemnieku savienību, no kuras saraksta bija ievēlēts 10. Saeimā, tiksies otrdien, kad noslēgs sarunas ar partijām un neatkarīgajiem deputātiem, kuri arī uz Rīgas pili dosies šodien. Valsts prezidenta viedoklis par sarunām gan būs zināms ne agrāk kā trešdien vai ceturtdien.