Jāņa meita Ieva vēstulē Dienai raksta - presē pēdējā laikā daudz bijuši raksti par to, cik nozīmīgi laikā izsaukt neatliekamo palīdzību, jo insulta slimniekiem pirmās trīs stundas ir noteicošās turpmākajā slimības gaitā.
«Ātrā palīdzība atbrauca un pateica, ka slimniekam sākusies gripa! Un, ja kas, lai vēršoties pie ģimenes ārsta. Uz iebildumiem par insulta iespējamību atbildēja noliedzoši. Jāpiebilst, ka turpmāk slimniekam gripa tā arī netika diagnosticēta,» turpina Jāņa meita. Pēc viņas teiktā, mamma esot informējusi ātrās palīdzības mediķus par to, kāda ir Valda slimību vēsture.
Tajā dienā viņas tēvs, kurš pēc dabas nebūt neesot guļava, visu dienu bijis ļoti miegains un gulējis. Tādēļ nākamajā dienā otra Jāņa meita aizvedusi tēvu pie ģimenes ārstes. Viņa atzinusi, ka simptomi sirmajam vīram ir aizdomīgi, tādēļ uzrakstījusi norīkojumu uz datortomogrāfijas izmeklējumu. Ieva neslēpj - te nu ieslēdzās personīgie kontakti, un tēvam nebija jāgaida rindā uz izmeklējumu pāris mēnešu, viņš to dabūja tajā pašā dienā privātā medicīnas centrā.
«Ārsts radiologs konstatēja 24 stundu svaigu vai vecu insultu pieres daivā. Slimniekam bija nepieciešama tūlītēja hospitalizācija. Tika saukta ātrā palīdzība no personīgā mobilā telefona numura, bet tā vietā, lai sūtītu ātro palīdzību, dispečere, kura pieņēma zvanu, moralizēja, ka bija jāzvana no medicīnas iestādes numura un ka vispār viņa mašīnu nevarot sūtīt, jo ārstam radiologam neesot tiesību saukt ātro palīdzību,» norāda Ieva. Tad dakteris «pārņēmis stafeti», runājis ar ātrās palīdzības dispečeri, mašīna tika apsolīta.
Neatliekamā palīdzība atsūtīta, taču izrādījies, ka nepieciešams nosūtījums uz slimnīcu. «Nosūtījumu var dot ģimenes ārsts,» brīnās Ieva un piebilst - ātrie neveda tēvu uz slimnīcu pirms šā nosūtījuma. Tad tapis nosūtījums un tēvs transportēts uz slimnīcu. «Lieki piebilst, ka insulta vienība jau bija nokavēta, un mēs varam pateikties tikai personīgi pazīstamiem ārstiem, ka tēvs šobrīd veiksmīgi atveseļojas,» saka Ieva. Tēvs nesen izrakstīts no slimnīcas. Ieva vēstuli noslēdz ar vārdiem: «Šis stāsts ir pamācošs tāpēc, ka ir tik skumjš, un patiesībā, ja tas nebūtu noticis mūsu ģimenē, bet kāda vientuļā pensionāra dzīvē, tad beigas varētu būt arī Meža kapos.» Viņa atzīst - bez personisku kontaktu izmantošanas diemžēl, izrādās, veselības aprūpē palīdzību «ieslēgt» joprojām nav viegli.