Grozījumi Krimināllikumā ir sagatavoti pēc vairāku drošības iestāžu iniciatīvas, un to mērķis ir nodrošināt iespēju vērsties pret hibrīdkara draudiem Latvijas valsts drošībai un neatkarībai. Taču dažādi interpretējamās normas izraisīja ne tikai neziņu, vai tās nav vērstas, piemēram, pret pilsoņu tiesībām referenduma ceļā mainīt valsts iekārtu, bet arī izsauca asu žurnālistu reakciju par iespējamo draudu vārda brīvībai. Saeima steidzamību likumprojektam noteica ar divu trešdaļu balsu vairākumu, tāpēc Valsts prezidentam Raimondam Vējonim nebūtu iespēja to nodot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, un Valsts prezidents vērsās Saeimā, norādot uz vairākām precizējamām normām.
Valsts prezidenta ierosinājumus un deputātu priekšlikumus izvērtēja arī Tieslietu ministrijas pastāvīgā Krimināllikuma darba grupa. Tā aicināja komisiju atbalstīt iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (Vienotība) priekšlikumus, kas novērstu vairākas nepilnības likumā. Komisijas vairākums otrdien nobalsoja par iekšlietu ministra priekšlikumu, kas paredz sodīt par darbību, kas vērsta pret Latvijas Republikas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu vai valsts iekārtu Latvijas Republikas Satversmē neparedzētā veidā. Sākotnējā redakcijā nebija norādes, ka runa ir par Satversmē neparedzētiem gadījumiem. Par darbību, kas vērsta pret Latvijas Republiku, var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz astoņiem gadiem.
Saeimas deputāts Andrejs Judins (Vienotība), kura ierosinājumus komisija neatbalstīja, joprojām nav drošs, vai likuma normu piemērošana drošības iestādēm neradīs grūtības. Lai izvairītos no to nepamatotas piemērošanas, Valērijs Agešins (Saskaņa) rosināja konkretizēt, ka runa ir par tīšām darbībām, pret ko drošības iestāžu pārstāvji pat neiebilda, jo, «ja darbība ir vērsta pret neatkarību, tad grūti to ir izdarīt aiz neuzmanības», kā norādīja kāds no darba grupas pārstāvjiem.
Taču asākās diskusijas vēl ir priekšā pēc nedēļas, kad tikpat plašā drošības iestāžu un ministriju pārstāvju lokā tiks izvērtēti arī priekšlikumi, kas iesniegti nolūkā novērst bažas par apdraudējumu medijiem. Tādas saskatītas pantos, kas regulē spiegošanu un valsts noslēpuma nelikumīgu iegūšanu. Iekšlietu ministrs ierosina precizēt, ka runa ir par neizpaužamu ziņu nelikumīgu vākšanu vai nodošanu ārvalstij vai ārvalstu organizācijai. Kārlis Seržants (ZZS) savukārt aicina noteikt, ka sods ir par valsts noslēpuma apzinātu nelikumīgu iegūšanu. Sākotnēji nebija norādes uz apzinātu iegūšanu. Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Maizītis pēc sēdes žurnālistiem izteica nožēlu par emocionālo reakciju uz šiem grozījumiem un ka visa diskusija iegriezusies par tematu «žurnālisti pret drošības iestādēm». Tam neesot nekāda pamata, «jo mēs sargājam vārda brīvību». Iemesls bažām ir saistīts ar senākiem Nacionālās drošības komisijas priekšsēdes Solvitas Āboltiņas (Vienotība) izteikumiem par medijiem pēc kādas publikācijas par Drošības policiju. Otrdien S. Āboltiņa žurnālistiem apgalvoja, ka nav pamata izmaiņas Krimināllikumā saistīt ar žurnālistu ierobežošanu.