Nekorekts arguments parādās vienmēr, tiklīdz valsts vara saskaras ar sabiedrības vēlmi rīkot referendumu. Tūlīt sāk runāt par referenduma cenu. Referendums maksāšot daudz. Taču nekad netiek runāts, ko maksās referenduma nerīkošana.
Referenduma par māmiņu algu, slimības un bezdarbnieku pabalstu nerīkošana aptuveni 33 tūkstošiem cilvēku maksās aptuveni 52 miljonus latu. Tā ir nauda, ko valsts ir atņēmusi šiem cilvēkiem, iesaldējot pabalstus. Kas tie ir par cilvēkiem? Tie caurmērā ir jauni, darbspējīgi cilvēki, kuru ienākumi vidēji ir augstāki nekā citiem. Kāpēc? Acīmredzot šo cilvēku kvalifikācija un darbspējas arī ir caurmērā augstākas. Tāpēc viņiem pienākas augstāki pabalsti, kas tagad ir iesaldēti.
Tomēr nekorekti teikt, ka šis jautājums attiecas tikai uz 33 tūkstošiem cilvēku. Tas attiecas uz 33 tūkstošiem iesaldēto pabalstu saņēmējiem un viņu ģimenēm. Jaunu cilvēku ģimenēm. To cilvēku ģimenēm, kuriem ir vislielākās iespējas ne tikai Latvijā. Viņiem ir vislielākās iespējas aizbraukt. Algu un pabalstu iesaldēšana dzen cilvēkus prom no Latvijas.
Tāpēc referendums nav tikai par 33 tūkstošiem un viņu ģimenes locekļiem. Referendums ir par Latvijas politiku. Ja valdībai cilvēku aizbraukšana no valsts sarunās ar aizdevējiem nav arguments, šis referendums šo argumentu izvirza. Daži saskata «sāpes», ko referendums nodarīšot valdībai. Tās, kungi, nav lielākās sāpes, ko cieš Latvija.