Pērk mēneša sākumā
Vita atklāj, ka vispieprasītāko preču topa augšgalā visos divpadsmit Latvijā esošo cietumu veikalos ir žāvēti cūku vaigi, kas maksā 3,83 eiro kilogramā: «Tie ir lēti, trekni, smaržo pēc kūpinājuma un lietojami dažādos veidos - gan uz maizes, gan cepot, gan sasaldējot ilgākai lietošanai,» piebilst Iļģuciema sieviešu cietuma priekšnieces vietniece Regīna Martinova. Ieslodzītajiem ir noteikts grafiks, pēc kura katrs no viņiem reizi nedēļā drīkst doties uz cietuma teritorijā esošo veikalu. Ja noteiktajā dienā personai nav naudas un iepirkšanās tiek izlaista, jāgaida nākamā nedēļa. Savukārt notiesātie, kuriem aizliegts patstāvīgi pārvietoties pa cietuma teritoriju, savu vēlmju sarakstu iesnieguma veidā nodod administrācijai, un pasūtītais viņiem tiek piegādāts.
«Visvairāk pērk mēneša sākumā, kad saņemta alga vai atbalsts no ģimenes. Vadoties pēc tā, koriģēju pasūtījuma apjomu precēm ar īsu derīguma termiņu - pienam, kefīram. Svaigu gaļu te tirgot nedrīkst, bet desām, kūpinājumiem un pastētei termiņi ir garāki. Augļus un dārzeņus parasti ātri izķer - tie mums labi, gluži kā parastā veikalā. Redziet, kādi smuki ābolīši,» rāda Vita. Ne kāpostus vai burkānus, ne apelsīnus, banānus vai citus augļus plauktos nemana. Vita skaidro, ka arī tie esot sortimentā, taču šobrīd izpirkti, palikuši vienīgi sīpoli un ķiploki. Toties ievērojams ir sveramo konfekšu, cepumu un margarīna sortiments. Arī dažādu konservu, ievārījumu, graudaugu pārslu plauktos netrūkst. Vita atzīst, ka dažas klientes ļoti iecienījušas čipsus un limonādi, īpaši - kokakolu. «Atsevišķas lietas, piemēram, lielos cīsiņu iepakojumus, notiesātās dala uz vairākām, bet lielāki pirkumi tiek veikti pirms svētku reizēm, dodam iespēju pasūtīt vairāku veidu tortes, un ieslodzītās to labprāt izmanto,» stāsta Vita. Cietuma priekšnieces vietniece viņu papildina, sakot, ka kamerās, kur uzturas vairākas ieslodzītās, svētkos galdi nereti ir pilnāki nekā brīvībā dzīvojošajiem: «Gan siļķe kažokā un rasols, gan kūkas un kas tik vēl ne,» novērojusi R. Martinova.
Tā kā ieslodzītajiem no nodokļu maksātāju naudas pienākas tikai viena zobu suka gadā, kā arī ik mēnesi - 30 m garš tualetes papīra rullis, vienas saimniecības un tualetes ziepes un 50 g zobu pastas, cietumu veikalos pieprasītas ir saimniecības preces. «Vīriešiem tie ir skuvekļi, bet sievietes pērk šampūnus, matu krāsas, arī bižutēriju, lūpu spīdumus. Grib, tā teikt, uzturēt seju arī nebrīvē un īpaši sapucēties pirms tikšanās ar ģimenes locekļiem,» skaidro Vita.
Grib akcijas
Pirms diviem gadiem notiesātie cēla trauksmi par cietumu tirgotavām, ar aizturēto un ieslodzīto palīdzības fonda Gara spēks starpniecību izplatot paziņojumu, ka viņus neapmierina SIA Mego piedāvāto produktu cenas, klāsts un kvalitāte. Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) pārstāve Ināra Makārova Dienai norāda, ka uzņēmums tiesības uz desmit gadiem izveidot vienotu tirdzniecības tīklu cietumos ieguvis 2009. gadā, uzvarot IeVP publiskajā iepirkumā. SIA Mego bija pienākums ieviest automatizēto norēķinu sistēmu, lai cietumnieki varētu norēķināties ar maksājumu kartēm, «Ieslodzītie, kuri atrodas pilnā un turklāt ļoti labā valsts apgādībā, nezināmu iemeslu dēļ uzskata, ka arī preces viņiem būtu jāpārdod par pazeminātām cenām. Cietumu veikalos cenas neatšķiras no cenām parastajos veikalos,» norāda SIA Mego valdes locekle Ināra Hupenija. Viņa skaidro, ka sākotnēji uzņēmums piedāvājis akcijas cenas arī notiesātajiem, taču visiem lēto preču neesot pieticis, tāpēc palielinājies sūdzību skaits. Šī iemesla dēļ SIA Mego cenu akcijas cietumu veikalos pārtraukusi organizēt. Iļģuciema sieviešu cietumā Diena gan novēroja, ka ar atlaidi tiek piedāvātas Ziemassvētku saldumu paciņas un konfekšu kārbas.
«Mūsu valstī cietuma veikali tiek pielīdzināti parastajiem veikaliem, bet ieslodzītās personas - parastajiem pircējiem. Tas diemžēl dod iemeslu nepamatotu un pat neizpildāmu prasību izvirzīšanai. Tad jau, lai veicinātu savu kultūrizglītības līmeni, ieslodzītie varētu pieprasīt arī operas un baleta teātru viesizrādes cietumos,» norāda I. Hupenija. Viņa piebilst, ka, uzņēmumam darbojoties sodu izpildes sistēmā, darbinieki novērojuši, ka ieslodzītās personas ir sociāli nodrošinātākais iedzīvotāju slānis. Īpaši viņa uzsver vecāka gadagājuma ieslodzīto nosacīti privileģēto stāvokli: «Katrs godīgs sirmgalvis no savas pensijas maksā komunālos rēķinus, turklāt no šīs summas vēl iegādājas pārtiku un medikamentus. Savukārt pensijas vecuma ieslodzītais, pilnībā atrodoties valsts apgādībā, saņem pensiju pilnā apmērā.»
Valsts maize neapmierina
Satversmes tiesa pirms desmit gadiem uzdeva IeVP nodrošināt cietumniekiem uzturu, kāds noteikts ieteicamajās enerģijas un uzturvielu devās visiem Latvijas iedzīvotājiem. Taču ieslodzītie joprojām sūdzas, ka cietuma pārtika esot pliekana un nenodrošinot organismu ar nepieciešamajām vielām, bet, lai regulāri iepirktos cietuma veikalā, trūkstot naudas.
Pēc likuma silta maltīte notiesātajiem paredzēta trīs reizes dienā, un tai jāsatur noteiktas uzturvielas. Piemēram, personai dienā pienākas 80 gramu gaļas, ko var aizstāt ar konserviem, puskilograms kartupeļu, 200 g baltmaizes vai grauzdiņu, arī svaigi dārzeņi, piena produkti, bet augļi piedāvāti netiek. Dienai izdevās sazināties ar kādu Brasas cietumā ieslodzīto, kurš atklāja, ka vairākas ēdienreizes nedēļā viņš izvēlas izlaist: «Noteiktās dienās ir vinegrets, ko gatavo paši ieslodzītie. Es drīzāk miršu badā nekā to ēdīšu! Arī putras un zupas ir nekādas, pavisam bez garšas - tas neizbrīna, jo ēdienu gatavo neprofesionāļi. Ja pašam ledusskapī nav nekā no veikala, tad apēdu tikai maizi, bet parasti nopērku mēnesim kādus desmit kilogramus žāvētu cūku vaigu. Te trūkst ne tikai saules, bet arī vitamīnu - dārzeņu, augļu -, tāpēc mums visiem neveselīga sejas krāsa.»