.. Iespēja saprasties no pusvārda, vienkārši rīkoties līdzīgi, paredzēt nākamo kustību, jo kaut kā, nezin kā zini, kāda būs, tāpēc, ka esat uz viena viļņa un patīk, ka ir tā, kā ir... Tiešām nākamreiz jau bija uzsnidzis, visi, nocietušies pēc slēpošanas, nedēļas nogalē aizskrēja uz mežiem un kalniem, un atkal bija miers. Neatkarīgi no laikapstākļiem svētdienās eju uz jogu. Nu kas tad tur tāds, vai ne? Katrs otrais trešais latvietis, it sevišķi biroju darbinieki, pīāristi, mārketinga speciālisti un tamlīdzīgu profesiju pārstāvji, spēka gados to dara, joga, man šķiet, latviešiem ir ļoti populāra! Varbūt tāpēc, ka kaut kādu nesaprotamu iemeslu dēļ mums ir grūti priecāties par dzīvi vai nomierināties no visādiem kreņķiem, vai būt pacietīgiem un pateicīgiem... Protams, ja man piederētu slēpošanas kalns, ar kura ienākumiem šoziem vajadzētu pabarot ģimeni un vēl sapelnīt ceļojumam uz kādu gaišu, saulainu un eksotisku valsti, es arī nespētu būt ne pacietīga, ne pateicīga! Tirgus ekonomika, globālā sasilšana un ģeoetniskā piederība ir tik neizbēgamas...
Kamēr mazlietiņ bija sasalis, iemācījos slidot. Pie jūras Mangaļsalā, kur starp kāpu joslām un ūdeni (jūra bija vaļā) parasti ir tādi kā dīķīši, nu tie bija aizsaluši, izveidojot dabiskus ledus laukumus ar mazu, mīlīgu, grūtības pakāpi paaugstinošu sniega kārtiņu. Man kaut kā šķiet, ka slidošanai ir drusku sakars arī ar jogu, jo koncentrēšanās, līdzsvars un paļāvība - un es ne reizi nenokritu, jo līdz šim nebiju slidojusi tieši tāpēc, ka (muļķīgi taču, vai ne?) baidījos nokrist! Vēl arī - pacietība. Ļoti svarīga. Jo, kad gribas, tad gribas visu, uzreiz un daudz.
Parasti jogas nodarbības beigu daļā ir piecas līdz septiņas minūtes ilga relaksācija, skolotāja (vai varbūt pareizi jāsaka - pasniedzēja?) apčubina savus jogotājus, sakārto plediņus un - mani laimīgie brīži! - katram uzpilina lavandas eļļas pilienu uz pieres. Es nezinu, vai tā tam jābūt saskaņā ar teorijām un rituāliem, bet man patīk. Kaut ko darot, manuprāt, svarīgi nevis meklēt piederību standartiem, bet paņemt nepieciešamo, kas varētu integrēties ikdienā, parastā dzīvē un uzlabot to. Šo svētdien tiku pie neliela izaicinājuma, kura sekas sāpošu muskuļu veidā jūtamas vēl pāris dienu... Izmēģinājām jaunu nodarbības veidu - aštanga jogu. Aštanga joga atšķiras ar lielāku slodzi, ko nodarbībā piedzīvo ķermenis, noteiktu jogas pozu (asanu) secību un meditatīvu prāta stāvokli, ko sasniedzam, pateicoties elpas un kustības salāgošanai visas nodarbības laikā. Zinātāji saka, ka šis jogas veids ir jāpraktizē ar lielu pacietību, centību un ticību, un rezultāts - ķermenis kļūs enerģijas pilns, prāts - mierīgs un skaidrs. Un miegs, neskatoties uz valdošo pilnmēnesi, salds!