D. Medvedevs kļuvis par pirmo Krievijas prezidentu, kurš ieradies strīdus salās, ko Japāna sauc par Ziemeļu teritorijām. Krievijas amatpersonas uzskata, ka prezidentam ir tiesības apmeklēt jebkuru savas valsts reģionu.
Ievainotās jūtas
«Četras ziemeļu salas ir mūsu valsts teritorija, un mēs turpināsim ieņemt šādu pozīciju,» paziņoja Japānas premjerministrs Naoto Kans. «Prezidenta [D. Medvedeva] brauciens uz turieni izraisa visdziļāko nožēlu.» Bet Japānas ārlietu ministrs Seidzi Maehara sacīja, ka vizīte «ievaino japāņu tautas jūtas».
Krievijas puse izrādīja neizpratni par Japānas amatpersonu aso reakciju. Krievijas sūtnis Japānā Mihails Belijs sacīja, ka D. Medvedeva brauciens uz Kuriļu salām ir tikai un vienīgi Krievijas iekšējā lieta, tādēļ jebkuri mēģinājumi pret to iebilst ir «nepieņemami un nevietā». «Neviens nevar Krievijas prezidentam aizliegt apmeklēt jebkuru no valsts reģioniem,» paziņoja M. Belijs. Vizīte saasinājusi abu valstu attiecības neilgi pirms novembrī gaidāmā Āzijas un Klusā okeāna reģiona līderu samita, ko uzņem Japāna.
D. Medvedevs, kurš pirmdien ciemojās Kunaširas salā un apmeklēja bērnudārzu, spēkstaciju un zivsaimniecību, sacīja, ka Krievijas valdība ir ieinteresēta, lai Kuriļu salas piedzīvotu ekonomisko attīstību, tādēļ solīja, ka tur tiks investēti prāvi līdzekļi. Analītiķi domā, ka apmeklējuma mērķis ir bijis uzlabot D. Medvedeva tēlu Krievijā, raksta Reuters.
Ilgstošs strīds
Salas, uz kurām pretenzijas pauž abas valstis, atrodas ziemeļos no Japānas Hokaido salas un dienvidos no Krievijai piederošās Kamčatkas pussalas. Krievi tās sauc par Dienvidkuriļu salām, bet Japāna tās oficiāli dēvē par Ziemeļu teritorijām.
Teritoriālais strīds starp Maskavu un Tokiju ilgst kopš 1945. gada, kad padomju karaspēks okupēja četras salas, kas atrodas Kuriļu arhipelāga dienvidos. Japāna, apgalvojot, ka salas pieder tai, atsaucas uz 1855. gada robežām un divpusējo līgumu par tirdzniecību.
Maskava uzskata, ka Krievijas suverenitāte pār Dienvidkuriļu salām nav apšaubāma. Domstarpības par salām kavē Krievijas un Japānas robežas noteikšanu, un to dēļ abas valstis joprojām nav noslēgušas miera līgumu, ar kuru formāli beigtos Otrais pasaules karš.