Kad līdzīgu nostalģisku tēmu aizsāku sarunā ar vienu no Latvijas autoritatīvākajiem grāmatu mākslas un iespiedgrafikas vēstures speciālistiem LMA profesoru Valdi Villerušu, viņš smejas, ka nekas no šīs kultūras nav zudis. «Ir taču arī pašlaik karaļu un turīgu aristokrātisku dzimtu grāmatas un bibliotēkas, kurām tiek pasūtīti speciāli iesējumi, superapvāki un arī īpašumzīmes. Labi, varbūt tas nenotiek pie mums.»
Izstāde Nacionālās bibliotēkas centrālās ēkas 5. stāvā rāda vien nelielu daļu no 130 vienību lielā dāvinājuma. Anotācijā rakstīts, ka «starp darbu autoriem atrodami tādi pasaules mākslas vēsturē pazīstami mākslinieki kā Makss Klingers, Rokvels Kents, Pablo Pikaso, Anna Mačkova u. c. (..) Ekslibru radīšanas laika amplitūda ir ļoti plaša no XVIII gadsimta līdz 2010. gadam. (..) Dāvinājumā ir amerikāņu, kanādiešu, angļu, itāļu, vācu, čehu un ungāru mākslinieku darbi - etiķetes un mākslinieciskie ekslibri - ģerboņi, šrifta un dažādu sižetu ekslibri, kas darināti klasiskajās iespiedtehnikās: ofortā, vara vai tērauda grebumā, mecotintā, kokgrebumā, cinkogrāfijā u. c.»
Izstādes veidotājs LNB Sīkiespieddarbu un attēlizdevumu nodaļas vadītājs Dmitrijs Zinovjevs uzteic iegūto kolekciju, atzīmējot čehu autoru dominanci. Īpaši interesanti esot Voiteka Preisiga un Annas Mačkovas darbi. «Tie ir muzeja līmeņa darbi!» saka D. Zinovjevs. Esot cerības, ka Freizera dāvinājums varētu būt labs sākums ārzemju ekslibru kolekcijai. LNB jau ir apjomīga Latvijas autoru grāmatzīmju kolekcija, bet ārzemju autoru ir maz un darbu iepirkumiem naudas nav.
Apskatīju izstādītās pārdesmit sliktas kvalitātes kserokopijas, kurās rastru var saskatīt pat bez īpašas piepūles, neveiksmīgi mēģināju iejusties stilu un rokrakstu dažādībā un sajutu aizdomas - vienlaikus pret savu kompetenci un ekspozīcijas kvalitātēm. Tāpēc lūdzu Valda Villeruša komentāru. «Vispār grāmatu īpašumzīmes var iedalīt četros veidos - ieraksti vai monogrammas ar roku, spiedogi, grafiski pavairotas ielīmes un vēl superekslibri, kas iespiesti grāmatas apvākā. LNB ir lieliska Latvijas kolekcija ar īpašumzīmēm kopā ar pašām grāmatām, kas, protams, ir daudz interesantāk un vērtīgāk. Ir pat ļoti skaisti ekslibri no XVII gadsimta.» Šī kolekcija, Villerušaprāt, kopumā ne ar ko neizceļoties, un čehu mākslinieku esot tajā tik daudz tāpēc, ka Freizers kopš 90. gadiem īpaši aktīvi un sevišķi lēti iepircis darbus Austrumeiropā un vedis prom. Šādas kvalitātes kopijās grafikas tehniku dažādību varot tikai nojaust.