«Es gribētu redzēt to tiesu, kas aizliegs Eiropraidu Latvijas ES prezidentūras laikā,» saka Mozaīka valdes locekle Kristīne Garina. Rīgas domes (RD) augstākās amatpersonas par plānoto pasākumu, kas galvaspilsētā varētu pulcēt vairākus tūkstošus dalībnieku, pagaidām izsakās negribīgi.
Eiropas praida rīkošanas licenci Lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu (LGBT) un viņu draugu apvienība Mozaīka ieguva, pateicoties vairākiem simboliskiem notikumiem, kas gaidāmi 2015. gadā. «Tad apritēs tieši 25 gadi, kopš tā saucamais dzelzs aizskars ir kritis. Šai sakarā ir ļoti simboliski, ka Eiropraids pirmo reizi notiks tik tuvu ES austrumu robežai. Ļoti tuvu Krievijai, Baltkrievijai un Ukrainai, kur pulcēšanās brīvības un vārda brīvības problēma vēl aizvien pastāv. Tas būs arī Latvijas prezidentūras gads ES,» stāsta K. Garina.
Līdz šim vienīgā Austrumeiropas valsts, kurā risinājies Eiropraids, ir Polija. Pirms diviem gadiem Varšavā notikušais praids pulcēja aptuveni 5000 cilvēku. Mozaīka uzskata, ka Rīgas Eiropraidā varētu piedalīties līdzīgs skaits dalībnieku. «Polijai tas ļoti palīdzēja. Pēc šī te Eiropraida attieksme diezgan krasi mainījās, un viņi uzskata, ka tas [praids] bija viens no pagrieziena punktiem. Es tiešām ceru, ka Latvijā varētu notikt tāpat,» pauž K. Garina. Līdz Eiropas mēroga praida norisei diskusijas par homoseksuāli orientētu personu cilvēktiesību paplašināšanu Polijā tikpat kā nebija iespējamas, turpretim šobrīd mierīgā gaisotnē tur tiekot apspriesta viendzimuma partnerattiecību legalizācija. Tāpat pēc šī Polijas praida parlamentā no reģionālajām partijām ir iekļuvuši homoseksuāli cilvēki, kas neslēpj savu orientāciju.
Viens no pēdējo gadu visvairāk apmeklētajiem Eiropraidiem notika pērn Romā. Gājienā, kas noslēdzās ar Lady Gaga koncertu Romas Kolizejā, devās aptuveni miljons cilvēku. Gan Romas, gan Varšavas praids iztika bez incidentiem starp gājiena dalībniekiem un protestētājiem, kas Eiropas mēroga praidos tikpat kā neesot sastopami. «Jāsaka arī, ka Eiropraids nekad nav noticis tik tuvu austrumiem,» par Latvijā gaidāmo gājienu saka K. Garina.
RD vadība par gaidāmo notikumu komentāros pašlaik ir skopa. «Pašvaldība pašlaik nav saņēmusi nekādu informāciju par šo pasākumu, izņemot to, kas ir publicēts medijos. Kad saņemsim kādus pieteikumus vai oficiālo informāciju, varēsim kaut ko komentēt,» pauž RD priekšsēdētāja Nila Ušakova (SC) preses sekretāre Anna Kononova. Līdzīgu komentāru sniedz arī Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR), kuram personīgi šis notikums «nekādu īpašu sajūsmu» gan nesagādājot.
Turpretī RD deputāts un biedrības No Pride valdes priekšsēdētājs Jānis Šmits (GKR) paguvis paust skaidru nostāju šajā jautājumā. Šonedēļ viņš izplatīja paziņojumu, kurā izklāstīta apņemšanās ar tiesas lēmumu panākt Eiropraida aizliegumu Rīgā. «Tas būs ļoti interesants tiesu precedents,» uz to ironiski atbild K. Garina.
Labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība), kura ir atbildīga par ģimenes politikas veidošanu valstī, nekādus šķēršļus Eiropraida norisei Rīgā neredz: «Šim pasākumam ir tādas pašas tiesības tikt rīkotam Rīgā kā jebkuram citam pasākumam, kas nepārkāpj likumā noteiktās pilsoņu pulcēšanās brīvības.» Nozares ministre jau iepriekš aicinājusi Tieslietu ministriju strādāt pie partnerattiecību reģistrācijas kārtības, kas dotu iespēju tiesiski regulēt arī viendzimuma pāru attiecības.