M. Mursi 22. novembrī pieņemtais rīkojums paredzēja, ka neviena tiesu instance nevar atcelt prezidenta pieņemtos lēmumus. Viņš paskaidroja, ka lēmums ir bijis nepieciešams, lai aizsargātu pērn notikušo revolūciju no tieslietu sistēmas, kurā joprojām strādā tūkstošiem 2011. gada februārī gāztā diktatora Hosnī Mubaraka lojālistu. Turpretī prezidenta oponenti M. Mursi lēmumā saskatīja centienus atjaunot autoritārismu.
Tomēr līdz ar pretrunīgā rīkojuma atcelšanu nav atcelti vairāki lēmumi, kas tika pieņemti tā darbības laikā. Piemēram, ģenerālprokurors, kuru M. Mursi atlaida uzreiz pēc rīkojuma izziņošanas, netiks atjaunots amatā. Tāpat notiks H. Mubaraka režīma amatpersonu atkārtota tiesāšana, vēsta BBC.
Tomēr Ēģiptes opozīciju visvairāk neapmierina prezidenta nevēlēšanās atteikties virzīt uz tautas nobalsošanu jaunās konstitūcijas projektu, ko novembra beigās steigā apstiprināja parlaments. Konstitūciju izstrādāja Pārstāvju sapulce, kurā vairākumā bija prezidentu atbalstošie islāmisti.
Jaunās konstitūcijas kritiķi apgalvo, ka tā ir veidota bez konsultācijām ar dažādām sabiedrības grupām, tāpēc nenodrošinās pilnīgu politisko un reliģisko brīvību. «Es nespēju iedomāties, ka pēc visa notikušā viņi vēlas nodot apstiprināšanai konstitūciju, kas nepārstāv visus ēģiptiešus,» sašutis ir viens no opozīciju apvienojošās Nacionālās pestīšanas frontes līderiem Ahmeds Saīds, kurš referendumu uzskata par «karu pret ēģiptiešiem».
Opozīcija svētdien solīja, ka organizēs jaunus protestus pie prezidenta pils Kairā, kaut arī pils apkaimē ir izvietotas dzeloņdrātis un barikādes pēc pagājušajā nedēļā notikušajām sadursmēm starp prezidenta atbalstītājiem un kritiķiem.