Sudraba ananass
Dabas koncertzāle norisinājās jau desmito gadu. Pirmo reizi šis vides izglītības multimediju pasākums tika noorganizēts 2006. gadā, kad par tā galveno varoni kļuva lapkoku praulgrauzis jeb Osmoderma eremita. «Mēs bijām uz jūru,» visu gadu plakāti atgādināja par iepriekšējiem notikumiem un ļāva gremdēties atmiņās. 2011. gadā Baltijas jūras stāvokli un tās iemītniekus varēja iepazīt ar izplatītas brūnaļģes pūšļu fuka jeb Fucus vesiculosus starpniecību. Atceraties?
Iepriekšējā gadā Dabas koncertzāle tika veltīta bruņuzivij jeb Asterolepis ornata. Šis pasākums norisinājās Balonu pļavā Siguldā Gaujas Nacionālajā parkā. Īpaši šim notikumam arhitekti Didzis Jaunzems un Klinta Pickaine radīja paviljonu, kurš tika konstruēts tā, lai pēc iespējas mazāk pieskartos aizsargājamajam biotopam un kura sienas tika izmantotas video un gaismas projekcijām. Šī celtne saņēma vienu no četrām Latvijas Arhitektūras gada balvām jeb Sudraba ananasu (www.latarh.lv).
Dedestiņa un pazeme
Par šīgada Dabas koncertzāles galveno varoni tika izvēlēta pļavas dedestiņa jeb Lathyrus pratensis, kura ir tauriņziežu dzimtas lakstaugs un zied ar dzelteniem ziediem garkātainos ķekaros (www.latvijasdaba.lv). «Dedestiņa allaž meklē, kur pieķerties, balstās uz lielāka vai mazāka kaimiņa laksta vai citas dedestiņas pleca, pieturas, apkampjas, skauj. Vārgule? Var jau būt, tomēr savādā kārtā tā balstīdamās satur visu pļavu kopā,» tuvāk iepazīstina Dabas koncertzāles organizatori.
Kur tā ir? - par Lathyrus pratensis interesējās pasākuma apmeklētāji. Dedestiņa, savvaļas burkāns, vanagu vīķis, pelašķi, smaržzāle - es saskaitīju 20 sugas. «Man sanāca divdesmit divi.» Redz, cik daudz dažādības uz vienu kvadrātmetru! Jau kopš plkst. 19 darbojās dažādas darbnīcas un cita veida atrakcijas, kuru uzmanības centrā - dabiskā pļava, kas Latvijā ir sastopama arvien mazākās platībās. Indikatorsugas, kuru skaits zālājā liecina par tā vērtību, uz šejieni atceļojušas podiņos.
Šī pasākuma laikā varēja ielūkoties arī Pļavas pazemē. «Sen nebiju sēdējusi skaisti izraktā augšņu bedrē un stāstījusi par līdumu zemkopību un augšņu kaļķošanu,» ietvītoja Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes pārstāve Anna Marta Rozenberga, kura klātesošajiem atklāja vairākus augsnes horizontus. Rok, rok, kamēr atduras. Morēna? Nē, glaciofluviālie nogulumi! - tad, lūk, par ko sarunājas tā saucamās ģeogrāfu mafijas pārstāvji, kad satiekas. Savukārt pirmkursnieki aizrok ciet.
Debestiņa un pasaka
«Tēt, par ko būs teātris?» - «Tas nebūs teātris, tas būs brīnumains piedzīvojums!» sarunājās tēvs ar dēlu, kad pēc saulrieta visi klātesošie pamazām sāka virzīties uz koncerta norises vietu, kurā bija izvietotas vairākas kokonveidīgas būves, un iekārtojās uz pretējā paugura. Pēc neilga brīža viens no Dabas koncertzāles tēviem Ingus Ulmanis zem klajas debestiņas izstāstīja pasaciņu par pļavas dedestiņu, kuras portrets bijis pielīmēts pie šajā projektā iesaistīto mūziķu studijas sienas un kalpojis par iedvesmu tam, kas vakara gaitā skaņu pa skaņai šķīlās no gaismas ķermeņiem.
Rūšu pļavas saimnieks par pagājušās sestdienas pasākumu esot teicis: «Skatos, visi padebeši gaiši un naktī pat govīm ragus kūtī varēja saskatīt!» Savukārt šo piektdien, 19. jūnijā, Dabas koncertzāle norisināsies Drusku kalnā netālu no Kornetiem Veclaicenes pagastā Alūksnes novadā. Organizatori aicina līdzi ņemt segas vai zemos saliekamos krēsliņus un piknika grozu. Ieeja pasākumā bez maksas. Interesanti, ka pēc Dabas koncertzāles pasākuma arī citas pļavas skan asāk, jo vairāk zini.
Vairāk informācijas var lasīt interneta vietnēs www.daba.gov.lv un www.dabaskoncerts.lv.