Vispirms ir jāizveido pirmais Latvijas nacionālā attīstības plāna lasījums, ko pēc tam nodod arī sabiedriskai apspriešanai. No šī brīža tam būtu vajadzīgi kādi trīs mēneši. Trešdien beidzās konkurss uz jaunveidotā Pārresoru koordinācijas centra (PVC) vadītāja amata vietu. Ja viss labi virzīsies, nākamnedēļ būs apstiprināta šī plāna izstrādes vadības grupa. Šobrīd vadības grupas sastāvs jau ir skaidrs, izņemot tās vadītāju, kura kandidatūra, cilvēks, kas būs PVC vadītājs, kā mēs uzskatījām, ir vēl jāapspriež. Ir MK noteikumi, Latvijas Nacionālā attīstības plāna izstrādes, ieviešanas un publiskās apspriešanas kārtība, pēc kuriem būs jāvadās PVC. Tiklīdz valdība būs apstiprinājusi vadības grupas sastāvu, tūlīt sasauksim pirmo sapulci, kurā tiks apstiprināta Nacionālā attīstības plāna izstrādes metodoloģija, kuru Vides un reģionālās attīstības ministrija faktiski jau ir izstrādājusi pirms tam. Pirmais, protams, ir prioritātes. Šobrīd galvenais uzstādījums ir tāds, ka prioritātēm ir jābūt ierobežotām. Lai nebūtu tā, ka nacionālais plāns pasludina visiem visu, bet ir piesaiste pie konkrētām, reālām iespējām.
Kurš mūsu valstī ir tas cilvēks, kurš uzņemas galveno atbildību par Latvijas Nacionālā attīstības plāna iz-strādi?
Tas ir Pārresoru koordinācijas centra vadītājs.
Vai tomēr Latvijas premjers?
Premjers, protams, premjers organizē. Kā mēs redzam arī pēc attīstības plānošanas sistēmas likuma, premjers ir atbildīgs par to, lai tas notiktu. Pārresoru koordinācijas centrs būs premjerministra padotībā. Tas pagājušajā gada vasarā bija Saeimas ierosinājums izveidot šādu Pārresoru koordinācijas centru, kas tagad arī būs izveidots.
Cik nopietns būs šis plānošanas dokuments, kāds īsti būs Latvijas Nacionālā attīstības plāna līmenis?
Gatavojoties mūsu sarunai, pārlasīju, kāds šobrīd ir Nacionālais attīstības plāns esošajam periodam. Domāju, ka lielās līnijās tur nekas nemainīsies. Tas, kas arī šobrīd ir spēkā, ir piemērojams arī nākamajam periodam, jo tur viss ir pareizi pateikts, kas vajadzīgas. Manuprāt, nopietni diskutējams jautājums ir Nacionālo attīstības plānu piemērot reālajām budžeta iespējām. Likt pretī iniciatīvām un problēmu risinājumiem jau reālus, vismaz vidēja termiņa budžeta skaitļus, sadarbojoties ar Finanšu ministriju un ņemot vērā tās prognozes un attiecīgi iespējas. Protams, tas ļoti ievērojami apgrūtinās šo diskusiju procesu, jo būs skaidri redzami skaitļi. Tādu dokumentu, kāds ir tagad, radīt nav grūti. Daudz grūtāk būs radīt dokumentu, kurā būs skaidri redzams, kā mēs panāksim vēlamās lietas.
Vai Nacionālais attīstības plāns tiks apstiprināts Saeimā?
Jā, protams. Tad, kad darba grupas jau būs izveidojušas savas versijas konkrētās jomās, tās tiks nodotas tālāk Saeimas apspriešanai. Saeima grib ļoti aktīvi iesaistīties šajā procesā, veido savas komisijas, ir noskaņota ļoti nopietni piedalīties plāna veidošanā. Ir izveidota Saeimas apakškomisija, kura faktiski nodarbojas ar Nacionālo attīstības plānu. Tad, kad valdības darba grupa būs izveidojusi savu pirmo versiju, paredzu, būs ļoti nopietnas politiskās debates, kam mēs esam gatavi. Vēl ceturtdien mēs ar premjeru pārrunājām, ka gribētu izveidot tiešām reālu dokumentu, kurš darbotos neatkarīgi no politiskajām izmaiņām nākotnē.
Vai Nacionālo attīstības plānu Saeima varētu apstiprināt jau pirmajā pusgadā?
Tas katrā ziņā būtu labi, ja to varētu. Bet mēs redzam, ka politiskais process ir ļoti sarežģīts. Mūsu plānos ir, ka Nacionālajam attīstības plānam 2014.-2020. gadam Saeimā ir noteikti jābūt apstiprinātam rudenī.
Vai apstiprināta Nacionālā attīstības plāna trūkums nākamajam periodam jau pašlaik nekavē Latvijas sarunu procesu Eiropas līmenī?
Šobrīd tas tā nav, bet neapšaubāmi būtu labi, ja šis plāns mums būtu jau tagad. Pagājušajā gadā mēs piedzīvojām lielas politiskās pārmaiņas, un ārkārtas vēlēšanas nav nākušas par labu šim procesam. Līdz šim Nacionālā attīstības plāna veidošana bija Vides un reģionālās attīstības ministrijas pārziņā. Tikai jūnijā Saeima nolēma, ka šis plāns tālāk ir jāizstrādā Pārresoru koordinācijas centrā. Vēlreiz gribu uzsvērt, ka tā bija Saeimas iniciatīva. Tāpēc šīs īpašās institūcijas veidošana ar visu koncepcijas rakstīšanu, apstiprināšanu, visu, kā tas valsts pārvaldē ir pieņemts, kopā ar ārkārtas vēlēšanām katrā ziņā nav veicinājusi Nacionālā plāna rakstīšanas procesu.
Vai nacionālā plāna rakstīšana veicinās tādu procesu kā pāreja uz vairāku gadu budžeta plānošanu?
Mēs redzam, ka tas ir ļoti nepieciešams - valstij akūti nepieciešams savu budžetu plānot vismaz vidējā termiņā. Tomēr šobrīd vēl nespēju atbildēt, vai tas tiešām tā notiks. Gribu uzsvērt, ka Nacionālā attīstības plāna periods 2014.-2020. gads sakrīt ar ES plānošanas periodu, tāpēc svarīgs jaunā PVC vadītāja uzdevums būs strādāt kopā ar Finanšu ministrijas cilvēkiem, kuri jau ir sākuši šī ietvara dokumenta izstrādi un jau ir pavirzījušies tālāk.
Vai varat paraksturot PVC vadītāja amata kandidāta Mārtiņa Krieviņa profesionālo atbilstību šim uzdevumam?
Konkurss bija ļoti nopietns. Mārtiņš Krieviņš demonstrēja ļoti labas zināšanas politikas plānošanas dokumentu hierarhiskās sistēmas veidošanā, jo viņš ar to ir nodarbojies agrāk - viņš ir veidojis šo stratēģisko dokumentu plānošanas sistēmu Latvijā un ir bijis arī eksperts starptautiski. Vai viņam ir vizionāra skatiens - jo neapšaubāmi no šī cilvēka būs atkarīgs daudz - par to mēs pārliecināsimies darba gaitā.